Es zinu, kā LĪVUS padarīt mūžam dzīvus (mūzikas feļetons 8.4.2018.)

Skatos dažu muzikālo šovu - kur pašmāju pazīstami censoņi atdarina dažu ārzemju slavenību. Cita vidū tika atdarināti KISS. Par KISS atcerējos, viens žurnālists izgudroja "feik" ziņu šīs rokbandas sakarībā. It kā viņi veidos šovu, caur kuru atradīs 30 gadus par sevi jaunākus censoņus, kas aizvien novecojošākus KISS dalībniekus aizvietos, turpinās diskus un tūres taisīt slavenās rokkomandas vārdā. Izrādījās- ka ziņa ir viltota, un paši oriģinālās grupas biedri no šādas idejas atsacījās...

Vienlaikus šodien redzu, vienīgais oriģinālais LĪVS Ainars Virga koķetē ar nosaukumu, kas Latvijai jau pavisam noteikti nozīmē masīvu vēstures lapu. Kas ir pelnīti :)

Bet - tās ir mocības šodien, jaunajai publikai vecumā pirms 18 gadiem LĪVI gandrīz neko nenozīmē, jo paši auguši citos apstākļos. Kad patēriņa sabiedrības "vērtības" aizēnojušas reiz Atmodas idejas, ar ko tad LĪVI ir/ bija bagāti.

Man ir IDEJA. Kamdēļ tad nevarētu sarīkot kādu TV šovu vairāku nedēļu garumā - apvienojot dažas idejas no "x faktora" un "izklausies redzēts" - atrodam dalībniekus, kuriem tagad ir ap 20 vai drusku vairāk. Protams, ar mērķi nevis atdarināt kārtējo "Dzelzgriezēju", bet gan konceptuāli radīt jaunus skaņdarbus/ kas turpinātu LĪVU tradīcijas... Kur būtu ne tikai "Buks", bet arī pārējie dalībnieki īstās roka tradīcijnās. Yee, ir vērts par šādu pasākumu padomāt :)

Tagad tīzerus gatavo arī dziesmu video klipiem (mūzikas feļetons 2.4.2018.)

Tīzeri jeb treileri ir filmu saīsināti varianti - līdz 3 minūtēm - kuri tiek veidoti kā reklāmas pasākumi attiecīgām filmām. Bet dažos hronoloģiski pēdējos gados - šādi 30 sekunžu tīzeri tiek taisīti arī mūzikas klipiem. Par ko ats liecina? Par dažu izmaiņu pasaules mūzikas industrijā...

Vairākus gadu desmitus, patiesībā, jau kopš radio pirmsākumiem dziesma bija kā reklāma mākslinieku albumiem un koncertiem. Tagad mūzikas industrija balstās uz to, ka arī dziesmas var pārdot kā atsevišķu produktu. Protams, atsevišķi dziesmu pārdošana nav nekas jauns kopš pagājušā gadsimta vidus, taču šodien singlu veikals ir izplēties neizmērojami. Albums kā formāts zaudē vadošo pozīciju mūzikas tirdzniecībā. Tagad singli - arī elektroniski lejuplādētā versijā - ir gala produkts.

Kas no tā visa izriet? Mums rodas klipveida jeb fragmentārā domāšana. Kad domas raisās ne vairs kā lēvenis, bet gan kā "daži akordi". Nav zināms, vai tas ir labi vai slikti... Bet ir zināms, ka tā ir kāda pasaules izmaiņu pazīme. Kāda pasaule būs tā jaunā - to laiks vien rādīs. Vai ne?