Gadu mija- tas kā reiz ir brīdis, kad nu maksimālo potenciālu ar dažādiem šoviem un raidījumiem atrāda tās vai citas valsts televīzijas. Netiešā veidā dodot signālus par tās pašas valsts (ne)varenību.
Jūsu padevīgais kalps- nedaudz relaksējoties no rutinētās ikdienas, šajā gadu mijā centās iedziļināties pašmāju televīziju Jaunā Gada raidījumos. Un bija ne visai patīkami pārsteigts. Ja pirms gadu nomaiņas pusnakts vēl bija saķibināts tv koncerts ar nemainīgo Maestro priekšgalā, tad pēc pusnakts- sākās kaut kas galīgi nesaprotams. Sāka rādīt totālos- 40 gadu vecus arhīvus no “Mikrofons 80&81” noslēdzošajiem koncertiem. Otrajā lielākajā TV kanālā atrādījās “drusku jaunāki”, kādi 5 gadīgi seni mūzikas numuri.
Nācās vien palūkoties uz kaut ko citu. Precīzāk, uz Krievijas pusi- caur youtubes kanāliem. Youtube ir apiešanas manevrs pašmājās aizliegtajiem Putina Maskavas TV spraugām. Ja neļauj mums šos pārraidīt virszemes apraidē, tad caur internetu tie pieejami bez problēmām. Un tur Jaunajā Gadā žilbināja un uguņoja. Pat kaut kāda skaudība radās.
Jā, tur nauda Krievijā netiek žēlota, un šovi notiek pēc vislielākās raudzes. Krāsaini šovi ir kopējā austrum-zemes propagandas daļa. Lai veiktu masīvu smadzeņu apstrādi ne tikai iekšzemē, bet arī tuvējā pierobežā, tad nepietiek tikai ar vārdiem ziņās, bet arī caur vizuāliem varējumiem vajag atrādīt savu “spēku”. Un tas Krievijai izdodas. Notiek “spēle uz vieniem vārtiem”. Krievijas ziņās nereti propagandētā doma, ka “Latvija ir neizdevusies valsts” tiek pastiprināta ar uguņojošiem šoviem/ koncertiem – par kuriem blakus esošā aizrobežā atliek tikai skaudībā noelsties.
Kāds pie mums par to aizdomājas?
