Pagrīdes mūzika ir aizgājusi vēsturē (mūzikas feļetons 29.12.2019.)

Tie 90-tie aiziet aizvien tālākā pagātnē. Ar atmiņām- reiz Rīgā un pa retam dažās citās Latvijas pilsētās bija "pagrīdes roks", kas galvenokārt grupējās ap "Tornis Rec." ierakstu kompāniju. 

Vēsture ir tāds "zvērs", kas atsijā visu nevērtīgo, bet pēcnācējiem atstāj to, kas izturējis laika pārbaudi. Jācer, kāds uzrakstīs un izpētīs arī tā laika pagrīdes rokmūziku. Šodien to gadu jaunatne ir pārvērtusies par pusmūža dzīvojošiem onkuļiem un tantēm. Apmēram 80% to gadu mūzikas karsēji nu kļuvuši par tolerantiem tagadējiem "mainstream" skaņu mākslas patērētājiem.

Un reti kurš iztur vairs to "pagrīdniecisko" līniju. Bet - kā tad šodien ir ar to nākamo pagrīdi. Tādas vairs nav! Nav opozīcija kā kādreiz, kad bija "Mikrofons" vienā pusē un pārējie otrā pusē. Šodien ir lērums jaunas grupas, no kurām lauvas tiesa - ir tādas viendienītes: uzrodas, paspēlē dažus koncertus un tad atkal izzūd. Ja kādai no šādiem jaunuļiem pagadās labs menedžeris, tad lietas turpinās ilgāk - uz dažiem gadierm, 1-2-3... albumiem, piesaistot nelielu mediju interesi. Un tikai daži, kuri cīnās līdz galam, kļūst par slavenībām un ikonām.

Jā, nav vairs tāda opozicionāra mūzikas pagrīde šodien... Varbūt es kļūdos?

Vai aizlaidīsim Marku Rivu uz lielo Eirovīziju 2020? (mūzikas feļetons 28.12.2019.)

Šīs rindas rakstās - kad vēl nekas nav zināms. Nav zināms, vai pašmāju "Supernovā" piesauktais ir pieteicies, vai ticis 28 jau atlasīto dziesmu sarakstā (kas tiks izziņots tikai pēc Jaunā Gada)? Nemaz jau nerunājot par tālāku. Un... runājot par mērķtiecību.

Pieminētais jau ņēmis dalību visās iepriekšējās "Supernovas" pašmaju atlasēs. Laikam jau vienīgais tik neatlaidīgs. Un vienmēr garām aizšļūkuši citi, kuru vārdi nav pat saglabājušies publikas atmiņās. Izņemot, protams, vien Aminatu.

Latviešiem, pārsvarā mūsu caurmēra cilvēkiem, nav raksturīga neatlaidība. Vienreiz pamēģinājām, nesanāca, un tad uz reizi "plinti krūmos".  Gan lielās lietās, gan ne tik lielās. Spējam / ar mainīgām sekmēm/ tikai pārdot, nevis organizēt, ražot, veidot, radīt. Vismaz šo rindu autoram rodas tāds iespaids, regulāri pārlasot sociālos tīklus. Ir daži- kuri organizē, veido, rada, ražo, bet tie visi tiek "aplieti" / no sēņotāju dīvāna sēdētāju puses/, dažus patiešām nogremdējot melno vārdu purvā.

Cits pagrieziens, "Supernovā" kaut kāda mistiska žūrija ikreiz, kas sastāv it kā no mūzikas pazinējiem, garām Markum Rivam arīdzan uz lielo Eirovīziju aizsūta kādus citus, kas neko tur nesadara. Ieņem galēji zemās vietas, un ... atkal viss apstājas.

Nu varētu tak' vienreiz aizsūtīt uz Eirovīziju kādu neatlaidīgu censoni! Vai tā notiks šoreiz?

Ex-prātvētrietis Aldis Hofmanis ir miris? (mūzikas replika 27.12.2019.)

Par to man skaidru ziņu nav, šo rindu autors pieļauj- piesauktais aizvien staigā šaisaulē. Un ne par pieminēto būs šā replika.

Replika ir par to, ka PRĀTA VĒTRA aizvien ir viena no slavenākajām pašmāju popmūzikas blicēm. Šodien drusku konkurējot ar INSTRUMENTIEM un SKYFORGER, protams, arī ar Busuļa kungu. Jā, bet kurš tad jelgavniekus izveda pazīstamības saulītē.

Ne jau tagadējā menedžere, bet gan Aldis Hofmanis. Bet PRĀTA VĒTRA pašķīrās ar viņu pirms laiciņa. Un šodien Kaupers ar muzicējošiem kolēģiem aizvien sniedz intervijas uz visām pusēm, taču vairs ne ar puszilbi piemin Hofmaņa kungu. It kā šamējais būtu miris vai vispār uz pasaules nebūtu vēl piedzimis?

Jautājums ir tikai tas: kas par iemeslu ir pirmā menedžera demaršam, turklāt tādam demaršam- par ko būtu smagu jākaunējas, ka vispār tāds jāpiemin.

Pasaulē ir daudzi zināmi gadījumi mūzikas laukos, kad menedžeris nevienojas par savu procentu pēc ienākumu gūšanas. Vai ir arī kādas ideoloģiskas / reliģiskas nesaskaņas... Jebkurā gadījumā: menedžeris nešķiras no slavenas grupas kādu priecīgu iemeslu dēļ.

Kā ir PRĀTA VĒTRAS gadījumā?

Popmūzika 2019. gada izskaņā/2 - tā vispārīgi

Uzlūkojot "lielo" komercmūzikas scēnu - šķiet, ka nekā vairs nesaprotu... Bet domas ir.

1. Popmūzika attīštībā ir apstājusies un "taustās" uz jaunām virsotnēm. Arī agrāk ir bijuši tādi periodi. Piemēram: disko ēra aizvadītā gadsimta 70to izskaņā - dažos gados sevi izsmēla, iestājās stagnācija. Kas atrisinājās caur "jauno vilni".  Tas savukārt apstājās, kad radās 90to gadu ģitārroks. Disko reformētā veidā atgriezās caur "euro-dance" tais pašu 90to gadu otrā pusē. Šodien daži melodiski dziedošie jaucas vienā "zupā" ar rep-stilu, ko pavada izretis esošais ģitārroks.

2. Savu ietekmi zaudē reiz megapopulārās (gandrīz 100 gadu garumā) Lielbritānijas un ASV dziesmu iknedēļas aptaujas/ kas tagad izvērtušās par lokālām dziesmu komercparādēm. Šodien pasaule globalizējas, visu parņem globālas hitparādes- spotifiji utml. Kur rezultāti atjaunojas ne vairs reizi nedēļā, bet pa stundām...

3. Šķiet neiznāks vairs ikoniski- rokgrupu albumi, kas reiz (tagad jau paaudzei 50+) nozīmēja gandrīz visu. Šodien uztaisīt un publicēt albumu nav nekāda īpaša māksla. Ir māksla būt populāram kādu ilgāku laiku. Kādreizējie pirmās paaudzes rokmūziķi dodas aizvien masīvākā rindā atpakaļ uz citu sauli, viņu vietā "ikoniķi" nerodas. Rodas daudzi viendienīši, kas atstāj jau daudz mazākas pēdas pop-rokmūzikā.

4. Saīsinās ceļš no mūzikas iedīgļiem smadzenēs līdz brīdim, kad dziesma/albums parādās publiskajā apritē.  Šodien tādas lietas var izdarīt no mājas kompūteriem. Izpaliek dažādi starpnieki ...

5. Ja popmūzika ir iestingusi, tad to nevaram teikt par mūzikas atskaņojošām tehnoloģijām. Tagad pusaudži un 20-30gadnieki atkal pa ielām nēsā tumbas= mazus minikompjus, kur vienlaikus var ielādēt 1000šiem dziesmu. Formāts - "albums" = sāk zaudēt savu nozīmi. Tagad iespējams dziesmu izlaisi uztaisīt pats. Līdz ar to formātam "singls" mainās formāts- tad tagad reklamēs ne vairs albumus, bet gan dzīvos koncertus.

6. Koncerti... arī šajā saimniecībā kas mainās. Reiz "ikonas" muzicēja pa vienam (soliss/grupa), tad tagad dažas grupas apvienojas un tūrē uz reizi pa 2-3... rindā savienojot daudzus minifestivālus. Protams, dažas aizvien novecojošās "ikonas" vēl uzdrošinās veikt solo-uznācienu pasaules tūres. Tomēr šāda aktivitāte iet mazumā, aizvien biežāk ir ziņas par "atvadu tūrēm".

7. Festivāli- tie kļūst aizvien populārāki. Mūziķi izsecinājuši: ekonomiski izdevīgāk nu kļūst vienreiz gadā dzīvajā saredzēties ar saviem faniem, pārējo laiku veltot soc-tīkliem un pārdošanai caur tīklu. Protams, to atkal nedara senie mākslieki, kuri vēl dzīvi un kuri aizsāka muzicēt aizvien tālākajos 70tajos.

8. Kas nākotnē? Aizvien būs mūzika, pēc gada atkal būs kādi kopsavilkumi.

Popmūzika 2019. gada izskaņā - man

Tas, ka jau kādu laiku neesmu aktīvais mūzikas apskribelētājs - vēl nenozīmē, ka nesekoju līdzi mūzikas pasaulei... Kamdēļ es to daru/ gribas domās padalīties...

- pirmkārt, lai uzņemtu sevī jaunas vēsmas manis veidotā mono-mūzikas projektam MŪŽAMEŽS. Kopumā cenšos pāriet "barikādes pretējā pusē". No mūzikas aprakstītāja uz mūzikas radītāja pusi;

- negribas vienkārši kā maisā dzīvot, bet informācijas pielūdes no ārienes;

- popmūzika: tā pasaulē attīstās ir zināmā mērā pat interesanti pasekot- uz kuru pusi tā virzās;

- interesanti zināt, kuri būs pasaules pop-rok-mūzikas tie ikoniskie skaņdarbi, kas paliks atmiņā cilvēkiem uz ilgiem gadiem?

- vispār gribas sajust prieku, ka cilvēcei vēl nepāriet tā vēlme muzicēt;

- patīk vērot un uzzināt, kad kādi atsevišķi skaņdarbi sasniegs to augstāko punktu "čārtos";
- UN vispār gribas zināt, kā mainās pasaule caur mūziku :) :) :)

Tā vienkārši...

INSTRUMENTI spēlēja Instrumentu mūziku: 30. augusts "Daugavas" stadionā

Kāds brītiņš pagājis - kopš komanda sniedza savu lielāko koncertu gandrīz pašā Rīgas sirdī. Šo rindu autoram arī bija iespēja tajā pabūt. Nekomentēšu koncertu: bet dažas domas izsacīšu gan.
-----------------  
Negaidīti- bet "iesildošā" kategorijā bija iespēja dzīvajā redzēt arī Aminatu, kura atpazīstama arī man caur visai veiksmīgu prezentāciju "Eirovīzijā" pirms dažiem gadiem. Dziedātāja gan šajā reizē skanēja neizteiksmīgi, lielākoties dziedātājas dziesmas ir nezināmas. Izņemot, protams, to skaņdarbu- kas izskanēja jau pieminētajā "Eirovīzijā".

Dziedātājai viss priekšā- jāmeklē savs stils, jāieraksta jauns materiāls, tas jāreklamē un jāprezentē. Salīdzinājumos runājot: no tādas ne visai izveidotās māla pikas ir jāveido kas skaists un paliekošs. Aminatai tas viss ir priekšā.
--------------  

Bet par INSTRUMENTIEM. Pamatīgi noorganizētā koncertā /"Daugavas" stadionā - laikam viņiem sekos citi, Dons jau to dara.../ bija sava veida pirmās desmitgades atskaites koncerts. Kādam daiļrades posmam apakšā ir pavilkta strīpa. Mūzikas vēsturnieki, kas Latvijā aizvien būs tikai DAŽI, sacīs- bija "Instrumentu jaunības posms, kas sekos/vai nesekos/ kas cits..."/

Lūk, šis CITS mums tagad ir priekšā. Vai bez ikoniskajām dziesmām "Es un HES", "Pilnīgi viens"... sekos kādas jaunas ikonas?
Mjā- arī INSTRUMENTI mums vienīgajā "Ierakstu Gada Balvā" ir sadabūjuši gandrīz tikpat daudz balvas, kā (jau vēsturiskā) PRĀTA VĒTRA...

Starp citu PRĀTA VĒTRAS, arī Intars Busulis un Ansis + vēl kādi, kuriem uzvārdus aizmirsu, bija viesi uz koncerta skatuves.

Taču galvenais- tas ir tik izcili, kad kādas "bandas" mūziku nav iespējams ierāmēt kāda mūzikas stila rāmjos. Un tā ir mūziķu augstākā apoteoze: ja izdodas pašiem radīt kaut kādu savu mūzikas virzienu, kuru savukārt sāk kopēt citi.

Grūti gan pateikt, vai šādi "atskaites koncerti" no INSTRUMENTU puses sekos arī turpmāk. Arī viņiem lielākā daiļrades daļa - ir vēl nākotnes pusē.

Vismaz es no viņiem gaidu jaunu mūziku :)

JUMPRAVAS ilgmūžība - mūzikas feļetons 4.10.2019.

Jā, nāk datums- kad JUMPRAVA "Arēnā Rīga" dos kārtējo jubilejas koncertu. Laikam 35-gadei par godu. Priekā un cieņā!

Jāsaka- ja kāda grupa uzstājas daudzas desmitgades, tad izmainās daudzkas. Gan izskats, gan domāšana, gan balsis, gan instrumentu pārvaldījums.

No šādām izmaiņām baidās ļoti daudzi mūziķi. Šā iemesla dēļ kopā vairs nesavācas LED ZEPPELIN, gan arī ABBA... kurējie/ veicot jaunos ierakstus/ nekā nezina- kā uztvers šamējos 2020. gada publika. Visiem sēž prātā sen aizgājušās jaunības skanējums.

Vispār tā ir visu lielo "bandu" privilēģija un reizē arī posts... aizvien atrasties uz skatuves. Un arī nesen "Daugavas" stadionā koncertu sniegušie INSTRUMENTI. Kuri ŠODIEN ir jauni, kas pēc viņiem būs 35 gadus vēlāk? Vai sasniegs THE ROLLING STONES 60-gadi?

MUSE Rīgā, 12.6.2019.: tas ir pusceļš uz nākotni

°Jau kādu laiciņu zināms- lai GRUPA koncertos gūtu panākumus, tad nepietiek ar to - ka uznākam uz skatuves, godīgi nospēlējam savu instrumentu vai nodziedam, pēc tam paklanīties un atvadīties no publikas.  Šodien prasības no izlutinātās publikas ir pavisam citas...

Koncerts bija skaļš un nedaudz nepierasts. Bet tieši tas ir interesanti...

Intrigu ievadīja "iesildošais mākslinieks" Kīfers Sazerlends. Pazīstams kā aktieris no dažiem ASV seriāliem.  Kā izrādās, arī muzicē palēnam. Vakara pirmajā daļā skanēja skaņdarbi no amerikaņu blūzroka tā vieglākā gala. Bija labestīgi un bez ambīcijām. Viņi - bija tie vakara godīgie.
Tad nu sekoja tāds nenormāli garš pārtraukums, kas bija piepildīta ar drusku depresīvu nedzīvo skaņu.  Vienu brīdi radās pat satraukums, vai šīs 40 minūtes garās starppauzes iemesls nav kādas problēmas? Pēc brīža jau šo rindu autors saprata, ka šim garajam starpbrīdim bija iemesls, jo...

... plkst. 21:24 vakarā sākās šovs, kam līdzīgu laikam visā pasaulē neatrast.

Jau ar pirmajiem akordiem publika iekrita- nākotnē. Jo MUSE trīs galvenie dalībnieki bija tādi kā ne no šīs pasaules.

Mūzika - ir slaveni (MUSE cienītājiem) hiti, kas daudzreiz dzirdēti "whatsapos" un "youtubēs".  Tā teikt, arī trijatā uz skatuves viņi ir karotāji. Dziedātājs, apvienojot arī tīri iedvesmojošu ģitāras spēli visu kopā strādāja divās frontes. Ar pilnu atdevi. Basģitārists ne tikai pa kluso (kā citi mākslinieki citās grupās) purpināja, bet savam instrumentam pielika papildus efektus. Kas vēlreiz radīja "ne-Zemes" noskaņu.  Pa reizei basģitāra kļuva par soloinstrumentu. Bungu pārvaldnieks visu paspilgtināja ar noturīgu ritmu.

Blakus bija viens noslēpumains taustiņinstrumenti spēlētājs. Bija arī piedejotāji, bet par viņiem drusku vēlāk.

Mūzikas stils - nezināms. Arēji it kā tāds eksaltēts ģitārroks, tomēr tāds ar "kreiso" vītni. Citreiz ieskanas kaut kas no progresīvās mūzikas. Citreiz pazib tāds blūziņš. Bet visvairāk ir tāda mūzikas neziņa. Kritiķiem visai labi būs galva jālauza, lai MUSE varējumu kādos tur ietvaros iebāztu. Bet MUSEs zēvelētājiem ir cita misija: pašiem ierādīt kādu savu stilu. Kas varbūt iecentrēsies uz nākotni, ierādīs kādu ceļu nākamajiem "jaunajiem".  Vienvārdsakot- ir pretendēšana uz "ikonas" lūmeni. Paskatīsimies uz šo MUSE... pēc 20 gadiem?

Bet šodien paskatīsimies uz nākotnes pirms-kambari. Tātad: vizuālā puse. Vizuālais skatījums aizņēma vismaz 60% no visa vakara kopsummas. Laikam pazibēja visi iespējamie efekti, kādus vien iespējams izdomāt no mūzikas industrijas puses. Lāzeri šurp, lāzeri tur, lāzeri uz leju un uz augšu.
Bija arī dzīvā instalācija. Dejotāji ar pārnēsājamiem gaismas pariktēm laiku pa laikam uzzibinājās. Koptēls bija - arī mākslīgie galvaskausi un mākslīgie skeleti, kas zibēja uz ekrāniem. Visbeidzot tā lielā galva, kas grozījās un radīja tādu baisu sajūtu. "Simulācijas teorija", patiešām tā bija nākotnes simulācija. Ja šāda nākotne pienāks - tad cilvēcei tāda par maz neliksies.

Publika, kas bija ģērbusies vasarīgi, gandrīz kā pludmalē - jau ar pirmajiem akordiem daudzināja līdzi dziesmu vārdus. Bet starp skaņdarbiem arī skaļi uzaurēja. Koncerts ilga tālāk par plkst. 23:00, neviena dziesma "uz enkura" gan atkārtota netika.

Kopumā - viss tādā jaundzimušā stāvoklī, gan mūzikā, gan vizuālajās norisēs. Tātad: MUSE ir ceļā uz "savu noti". Tā nākotnes vīzija ir vēl tālu priekšā...

Būs uz MUSE jāpaskatās pēc 3-4 gadiem, kad šamējie atkal varbūt iegriezīsies mūsu viesmīlīgajā galvaspilsētā.