Mūzikas industrijas lielā problēma (mūzikas feļetons 29.7.2018.)

Laiku pa laikam un arī šoreiz- panesusies diskusija par kompaktdisku nākotni mūzikas industrijā un vienkārši skaņu mākslas apritē.

Mana īsā atbilde - gan vinila plates, gan kompaktdiskus cilvēce vēl lietos kādu laiku. Gan aizvien mazākos apmēros, jo aizvien lielāku konkurenci iepriekšējiem mūzikas formātiem sastāda IT tehnoloģijas, caur kurām atkal ir jaunas iespējas klausīties mūziku. Tas ir prognozējams un pat "dabisks" process: jaunās tehnoloģijas izkonkurēs vinilus un kompkatdiskus. Pagaidām šo attīstību bremzē viena liela problēma, par kuras risināšanu, šķiet, nav nevienam jausmas.

Paskaidroju šo problemu - ja es, teiksim, kaut kur internetā ieglabāju kaut vai mājas taisītu mūzikas ierakstu: tad es to turpat atradīsu pēc 5-10-15-30-50 gadiem?? Ne tuvu neesmu pārliecināts. Youtube, Spotify utt., bandcamp u.c. - ir labi izstrādati mūzikas straumēšanas un uzglabāšanas servisi, tomēr mūzikas uzglabāšanas ilgmūžību patreiz vēl negarantē neviens no tiem.

Cilvēces gaišākie prāti par šo vēl domās. Patreiz ir jāsamierinās ar esošajām mūzikas glabāšanas iespējām/ servisiem. Tie tomēr tīri labi gādā par skaņu mākslas "konservēšanu". Tamdēļ ir ticība, ka mūzikas skaņdarbi- arī tie, kurus no estrādes vairs neatskaņo šodien, arī būs pieejami klausītājiem. Vai ne?

Mūzika mums ir dota no Debesīm (mūzikas feļetons 10.7.2018.)

Viss kļūst skaidrs, kad saprotam - katrs mēs esam uz Zemes tikai uz "vienu darbadienu", pēc kuras atgriežamies tai pasaulē. Starp ienākšanu un aiziešanu ... mums katram iedota sava misija ar kopēju mērķi padarīt pasauli labāku.

Tostarp skaidrība ir mūzikas lietās. Kādiem no mums ir šūpulī ielikta spēja darboties skaņu laikā. Dažiem - sacerēt jaunus skaņdarbus, citiem - labi atskaņot skaistās melodijas. Mums liekas, ka mēs saceram, bet patiesībā tā caur dažiem no  mums ieplūst no Debesīm. Mūsu darbošanās kompozīcijā- tā ir tikai adaptācija skaņām priekš mūsu redzamās pasaules. Lielajai Kosmosa programmai ir nepieciešams, ka mūzikas skaņām ir jābūt.

Protams, gadās- ka dažiem gribas caur mūziku sev ķešā iecirst kādu naudas žūksni. Padarot dažu mūziku par savu privātīpašumu. Aizbildinoties, ka "tās radīšanā esam darbu ieguldījuši". BET - visa dzīve starp sākumu un beigām (nāvi) ir viens vienīgs garš darbs. Gluži līdzīgi tam, kā daži no mums agri ceļas, dodas uz fabriku un pēc tam noguris atgriežas mājās.

Un lielajā "darbadienā" kādiem ir jārada mūzika, jeb Aiz-pasaules vibrācijas jāpārvērš dzirdamās skaņās, aiz sevis pēc aiziešanas (nāves) jāatstāj savas brīnišķīgās melodijas. Par velti un ar pieeju visiem vēl pa Zemes virsu staigājošiem sabiedrības dalībniekiem.

Mums vispār nekas uz pasaules nepieder, kopējā Kosmosa programma mums "darba dienai" ierādījusi Mājas - planētu Zemi. Kā arī rokās lietošanai iedevusi miljoniem apkart esošās lietas, kuras mēs atstājam šeit pēc atgriešanās Tai-Saulē. Tostarp mūziku! Vai ne?

Dziesmai bija Lielā nedēļa (mūzikas feļetons 9.7.2018.)

Protams, šie ir Lielākie Dziesmu svētki un lielākais kultūras notikums Latvijas vēsturē. Daudz bija dalībnieki, pamatīga organizatoriskā komanda, liela mediju akreditācija, pārpildītas skatītāju vietas. Un milzīgs emocionāls pacēlums latviešu vidū. Gan jau mediji par šiem svētkiem daudz rakstīs tuvākajā nedēļā.

Bet ko grib uzsvērt šo rindu autors...
- jūtams laika plūdums un paaudžu maiņa māksliniecisko cilvēku vidū; gadi iet visiem uz priekšu. Dažam Virsdiriģentam šie bija, ticami, pēdējie Dziesmu svētki. Bet citiem - starta laiks lielā LV kultūras apritē.
- šī ir sava veida "piecgade", kurā reducējas patreiz aktuālākie komponisti ar skaņdarbiem. Sasaucoties ar mūžīgām vērtībām, kas dveš no 140 gadu senās pagātnes, pieplusojot vējojumus no Latvijas valstiskuma vēstures pagriezieniem.
- liels darbs šajā pasākumā ir ieguldīts no organizatoriskās puses. Gods un slava - viss pasākums norisinājās kā "labi ieeļļota mašīna", kur viss norisinājās bez aizķeršanās un incidentiem. Protams, mediju "medusmaize" ir apspēlēt problēmas, bet šajos Dziesmu svētkos bija tikai daži sīkumi, kā saka, bez kuriem nevar iztikt nevienā šāda mēroga mūzikas forumā.
- vēl par "piecgadēm"... atceramies visi, kuri paspēja še padzīvot PSRS laikos - ka bija tādas tautsaimniecības piecgades jeb laika periodi starp kārtējiem Padomju Savienības komunistiskās partijas kongresiem. Tagad mēs kultūrā laika sprīžus vērtējam šajās piecgadēs, kas rullējas starp kārtējiem Dziesmu svētkiem.

Priekā! Un jau sāksim gaidīt (komandai rīkoties) nākamos Dziesmu svētkus, kas jau būs pēc nieka piecgades :)