Jā, šis raksts top kārtējā gada 8. maijā. Balstoties uz dažādām publikācijām un dzīvo cilvēku atmiņām. Kopumā Otrais Pasaules karš bija visnežēlīgākais cilvēces vēsturē. Tērējot vislielākos resursus, radot ciešanas daudzām tautām. Kopumā PSRS pazaudēja Otro Pasaules karu, jo sākotnējie ģenerālkautiņa plāni netika sasniegti. Bet nu visu pēc kārtas.
1. Otrais Pasaules karš sākās vēl 19. gadsimtā, kad kādi Minhenes krodziņos uzdzīvotāji un rakstnieki /kā runā/ Markss un Engelss grāmatā "Kapitāls" un citos darbos uzgudroja mistisku sabiedrību, kur cilvēki varēs visu ņemt cik iepatīkas un pretī strādāt sirds kāroto darbu tik, cik pašiem iepatīkas. Nosaucot šādu dzīvesziņu par "komunismu". Domas šajos darbos dažbrīd ir izcilas. Un šāda sabiedrība kaut kādā ne visai tuvā nākotnē arī realizēsies...
2. Savukārt Krievijā tai pašā radās vispirms domubiedri un pēc tam arī kustība, kura /lai skalotu smadzenes vienkāršajiem cilvēkiem jeb "batrakiem"/ izdomāja Marksa un Engelsa mācību ņemt par aizsegu. Kustības mērķis - sagrābt vispasaules varu. Tas tais laikos nebija nekāds jaunumus, daudziem bija līdzīgas idejas. Mūsu varoņi sevi nosauca par "komunistiem". Kustības līderis Ļeņins ar domubiedriem izstrādāja rīcības plānu - lai šo realizētu 3 paaudzēs jeb 100 gados.
3. Uz šīs ideoloģijas pamata Ļeņinam un Co izdevās veikt apvērsumu Krievijā, ko paši nosauca par "Lielo Oktobra Sociālistisko Revolūciju". Kādu laiku šī "uzvara" karājās mata ga;ā, ja nebūtu latviešu /sarkanie/ strēlnieki, tad Ļeņina kliķe ātri vien būtu aizvākta no vēstures skatuves. Tomēr ļeņiniešiem izdevās pastāvēt Krievijas centrā, apkarojot savus pretiniekus. Izveidojot valsti, ko nosauca par "PSRS".
4. Komunistu iekšienē notika cīņa par nr.1 "krēslu", līderos izvirzījās Staļins. Viņš Ļeņinu novāca no priekšējās līnijas, padarot bijušo "proletariāta vadoni" par slimu jeb "dārzeni", kurš nomira vien 54 gadu vecumā.
5. Staļins pēc varas sagrābšanas 20.gs 20-tajos jau sāka gatavoties tālākam karagājienam. Vispirms novācot "pirmās līnijas" konkurentus (Trocki, Kirovu...), kam sekoja tīrīšanas akcijas jau masveidā tā paša gadsimta 30to otrajā pusē. Padarot visu PSRS kā paklausīgu cilvēku kopumu.
6. Vienlaikus 20 gadu garumā tika radīta un attīstīta militārajam kompleksam padota rūpniecība, kas būtu spējīga ar pirmklasīgiem ieročiem apgādāt pasaules lielāko Sarkano Armiju.
7. Jau pēc Pirmā Pasaules kara (kas bija cīņa par ietekmi Eiropā) Vācijā uzradās kāds Ādolfs Siglhūbers (pardon, ja precīzi nepateicu uzvārdu), kurš vēlāk labskanības dēļ pieņēma pseidonīmu un vēsturē iegājis kā Hitlers. Arī Hitlers izgudroja ideoloģiju, kas atspoguļota grāmatā "Mana cīņa". Arī- ar mērķi skalot smadzenes vācu "batrakiem", lai būtu aizsegs savam pasaules iekarošanas plāniem (sapņiem par Trešo Reihu).
8. Staļinam radās plāns, ka ceļā "uz pasaules iekarošanu" Hitlers varētu noderēt... Tamdēļ iesākumā tika atbalstīta Hitlera nonākšanai pie varas Berlīnē (reishstāga vēlēšanās neļaujot vācu komunistiem apvienoties ar sociāldemokrātiem, kas savukārt deva iespēju Hitlera vadītajiem nacionālsociālistiem nonākt varas virsotnē). Pēc tam Staļins ar biedriem darīja visu iespējamo, kas palīdzētu Vācijā izveidoties totalitārajam režīmam pēc "psrs parauga". Gan ar materiālu palīdzību, gan arī ideoloģiski tēlojot draudzību ar hitleriešiem. Staļins labi zināja - Hitlers neapstāsies vien Vācijas teritorijā, bet gan dosies karagājienos uz pārējo Eiropu.
9. Staļina pasaules sagrābšanas plāns iesākumā realizējās spīdoši. Aizvadītā gadsimta 30to beigās hitlerieši sagrāba daudzas teritorijas, nostādot sevi pasaules priekšā kā ļaunie iekarotāji. Staļina tālākais plāns paredzēja - Sarkanā Armija kādā brīdī uzbruks kā "atbrīvotāji" Hitlera karaspēkam un iekaros visu Rietumeiropu, padarot visu šo teritoriju par vienu lielu PSRS ar kādām 45 "draudzīgajām sociālistiskajām republikām". Kas savukārt būtu viens gruntīgs solis vispasaules iekarošanas virzienā.
10. Lai šis plāns realizētos arī turpmāk, Staļinam vajadzēja dabūt kopēju robežu ar hitleriešu iekarotajām teritorijām. Tā radās 1939. gada 23. augustā parakstītais "Savstarpējais neuzbrukšanas līgums" ar slepenajiem pielikumiem, kur tika paredzēta Eiropas teritoriju sadalīšana interešu sfērās. Latvija reizē ar pārējām Baltijas valstīm nokļuva PSRS ietekmē, kas pēcāk realizējās 1940. gada notikumos (Latvijas okupācija un inkorporācija PSRS sastāvā).
11. Vienlaikus Staļina impērija turpināja gatavoties uzbrukumam Eiropas virzienā. Gan Sarkanās Armijas ģenerālštābā mācībās izspēlējot uzbrukuma scenārijus, gan uz kopējās robežas ar hitleriešiem krājot bruņojumu un armijas skaitlisko sastāvu. Tamdēļ PSRS pusē uz kopējās robežas 1941. gada vasaras sākumā bija uzkrāts bruņojums kādas 3x lielākos apmēros salīdzinājumā ar vermahtu.
12. Dažādi vēstures deduktīvie secinājumi liecināja par Staļina plāna "Grom" ("Pērkons") esamību, tā ietvaros bija paredzēts uzbrukt Rietumeiropai 1941. gada 6. jūlijā un pabeigt Eiropas pakļaušanas kampaņu līdz nākamās ziemas sākumam.
13. Hitlers laicīgi saprata Staļina plānus jeb "cirvi sev aiz muguras", tamdēļ vermahta plāns "Barbarosa" vairs 4. reizi netika atlikts un tika realizēts 1941. gada 22. jūnijā kā pēkšņs uzbrukums austrumu virzienā. Līdz ar to gūstot iniciatīvu kara pirmajos divos gados. Karš bija pēkšņs arī vācu karaspēkam, kur zaldātiem un zemākajam komandējošam sastāvam tika par uzbrukumu paziņots 2 stundas pirms uzbrukuma PSRS. Jeb plkst. 2 naktī - pirms virzīšanos uz PSRS plkst. 3:15 naktī 22. jūnija rītā... Pirms tam vācu armija tika stiprināta "robežu aizsardzībai".
14. Uzbrukums bija negaidīts Staļina kliķei un, pats galvenais, ŠAJĀ BRĪDĪ TIKA SAPRASTS - VISPASAULES KOMUNISMA UZVARAS PLĀNS NEKAD NETIKS REALIZĒTS. Karš nenotika pēc PSRA vadības scenārija. Bija jānodarbojas ar aizsardzības jautājumiem improvizācijas veidā. Tika saprasts, lai arī kāds būs turpmākais kara scenārijs- tas vairs nenovedīs pie vienas "lielas PSRS visas pasaules apmērā". Nāksies vien pastāvēt par "vienas mazas PSRS esamību".
15. Sarkanajai Armijai nācās caur postījumiem un cilvēku zaudējumiem gandrīz 4 gadu garumā tikt pie pseido uzvaras, kur hitlerieši tika sakauti ar sabiedroto (kapitālistisko valstu karaspēku) palīdzību. Taču PSRS līdz ar to savus resursus izsmēla. Agonijas veidā "1/6daļa no Zemes progresīvā valsts" eksistēja līdz 1991. gadam, kad tā no iekšienes sagruva resursu izsīkuma dēļ.
===========
Daudzas nianses nepieminēju, taupot jūsu lasīšanas laiku. Un šo 9. maiju es nekādā ziņā neuzskatu par "kādu tur uzvaru". Šodien šīs dienas datums tiek izmantots jau citos nolūkos. Krievijā daudzi skumst pēc PSRS laiku nostaļģijas un kādreizējās "varenības". Arī Latvijā daudzi ir šīs domas līdzskrējēji, kuri cita starpā vēl nav atmetuši domu par Latvijas nokļūšanu Kremļa sastāvā. Bet tas jau ir pavisam cits stāsts.
