Pagrīdes mūzika ir aizgājusi vēsturē (mūzikas feļetons 29.12.2019.)

Tie 90-tie aiziet aizvien tālākā pagātnē. Ar atmiņām- reiz Rīgā un pa retam dažās citās Latvijas pilsētās bija "pagrīdes roks", kas galvenokārt grupējās ap "Tornis Rec." ierakstu kompāniju. 

Vēsture ir tāds "zvērs", kas atsijā visu nevērtīgo, bet pēcnācējiem atstāj to, kas izturējis laika pārbaudi. Jācer, kāds uzrakstīs un izpētīs arī tā laika pagrīdes rokmūziku. Šodien to gadu jaunatne ir pārvērtusies par pusmūža dzīvojošiem onkuļiem un tantēm. Apmēram 80% to gadu mūzikas karsēji nu kļuvuši par tolerantiem tagadējiem "mainstream" skaņu mākslas patērētājiem.

Un reti kurš iztur vairs to "pagrīdniecisko" līniju. Bet - kā tad šodien ir ar to nākamo pagrīdi. Tādas vairs nav! Nav opozīcija kā kādreiz, kad bija "Mikrofons" vienā pusē un pārējie otrā pusē. Šodien ir lērums jaunas grupas, no kurām lauvas tiesa - ir tādas viendienītes: uzrodas, paspēlē dažus koncertus un tad atkal izzūd. Ja kādai no šādiem jaunuļiem pagadās labs menedžeris, tad lietas turpinās ilgāk - uz dažiem gadierm, 1-2-3... albumiem, piesaistot nelielu mediju interesi. Un tikai daži, kuri cīnās līdz galam, kļūst par slavenībām un ikonām.

Jā, nav vairs tāda opozicionāra mūzikas pagrīde šodien... Varbūt es kļūdos?

Vai aizlaidīsim Marku Rivu uz lielo Eirovīziju 2020? (mūzikas feļetons 28.12.2019.)

Šīs rindas rakstās - kad vēl nekas nav zināms. Nav zināms, vai pašmāju "Supernovā" piesauktais ir pieteicies, vai ticis 28 jau atlasīto dziesmu sarakstā (kas tiks izziņots tikai pēc Jaunā Gada)? Nemaz jau nerunājot par tālāku. Un... runājot par mērķtiecību.

Pieminētais jau ņēmis dalību visās iepriekšējās "Supernovas" pašmaju atlasēs. Laikam jau vienīgais tik neatlaidīgs. Un vienmēr garām aizšļūkuši citi, kuru vārdi nav pat saglabājušies publikas atmiņās. Izņemot, protams, vien Aminatu.

Latviešiem, pārsvarā mūsu caurmēra cilvēkiem, nav raksturīga neatlaidība. Vienreiz pamēģinājām, nesanāca, un tad uz reizi "plinti krūmos".  Gan lielās lietās, gan ne tik lielās. Spējam / ar mainīgām sekmēm/ tikai pārdot, nevis organizēt, ražot, veidot, radīt. Vismaz šo rindu autoram rodas tāds iespaids, regulāri pārlasot sociālos tīklus. Ir daži- kuri organizē, veido, rada, ražo, bet tie visi tiek "aplieti" / no sēņotāju dīvāna sēdētāju puses/, dažus patiešām nogremdējot melno vārdu purvā.

Cits pagrieziens, "Supernovā" kaut kāda mistiska žūrija ikreiz, kas sastāv it kā no mūzikas pazinējiem, garām Markum Rivam arīdzan uz lielo Eirovīziju aizsūta kādus citus, kas neko tur nesadara. Ieņem galēji zemās vietas, un ... atkal viss apstājas.

Nu varētu tak' vienreiz aizsūtīt uz Eirovīziju kādu neatlaidīgu censoni! Vai tā notiks šoreiz?

Ex-prātvētrietis Aldis Hofmanis ir miris? (mūzikas replika 27.12.2019.)

Par to man skaidru ziņu nav, šo rindu autors pieļauj- piesauktais aizvien staigā šaisaulē. Un ne par pieminēto būs šā replika.

Replika ir par to, ka PRĀTA VĒTRA aizvien ir viena no slavenākajām pašmāju popmūzikas blicēm. Šodien drusku konkurējot ar INSTRUMENTIEM un SKYFORGER, protams, arī ar Busuļa kungu. Jā, bet kurš tad jelgavniekus izveda pazīstamības saulītē.

Ne jau tagadējā menedžere, bet gan Aldis Hofmanis. Bet PRĀTA VĒTRA pašķīrās ar viņu pirms laiciņa. Un šodien Kaupers ar muzicējošiem kolēģiem aizvien sniedz intervijas uz visām pusēm, taču vairs ne ar puszilbi piemin Hofmaņa kungu. It kā šamējais būtu miris vai vispār uz pasaules nebūtu vēl piedzimis?

Jautājums ir tikai tas: kas par iemeslu ir pirmā menedžera demaršam, turklāt tādam demaršam- par ko būtu smagu jākaunējas, ka vispār tāds jāpiemin.

Pasaulē ir daudzi zināmi gadījumi mūzikas laukos, kad menedžeris nevienojas par savu procentu pēc ienākumu gūšanas. Vai ir arī kādas ideoloģiskas / reliģiskas nesaskaņas... Jebkurā gadījumā: menedžeris nešķiras no slavenas grupas kādu priecīgu iemeslu dēļ.

Kā ir PRĀTA VĒTRAS gadījumā?