Koncerts bija skaļš un nedaudz nepierasts. Bet tieši tas ir interesanti...
Intrigu ievadīja "iesildošais mākslinieks" Kīfers Sazerlends. Pazīstams kā aktieris no dažiem ASV seriāliem. Kā izrādās, arī muzicē palēnam. Vakara pirmajā daļā skanēja skaņdarbi no amerikaņu blūzroka tā vieglākā gala. Bija labestīgi un bez ambīcijām. Viņi - bija tie vakara godīgie.
Tad nu sekoja tāds nenormāli garš pārtraukums, kas bija piepildīta ar drusku depresīvu nedzīvo skaņu. Vienu brīdi radās pat satraukums, vai šīs 40 minūtes garās starppauzes iemesls nav kādas problēmas? Pēc brīža jau šo rindu autors saprata, ka šim garajam starpbrīdim bija iemesls, jo...
... plkst. 21:24 vakarā sākās šovs, kam līdzīgu laikam visā pasaulē neatrast.
Jau ar pirmajiem akordiem publika iekrita- nākotnē. Jo MUSE trīs galvenie dalībnieki bija tādi kā ne no šīs pasaules.
Mūzika - ir slaveni (MUSE cienītājiem) hiti, kas daudzreiz dzirdēti "whatsapos" un "youtubēs". Tā teikt, arī trijatā uz skatuves viņi ir karotāji. Dziedātājs, apvienojot arī tīri iedvesmojošu ģitāras spēli visu kopā strādāja divās frontes. Ar pilnu atdevi. Basģitārists ne tikai pa kluso (kā citi mākslinieki citās grupās) purpināja, bet savam instrumentam pielika papildus efektus. Kas vēlreiz radīja "ne-Zemes" noskaņu. Pa reizei basģitāra kļuva par soloinstrumentu. Bungu pārvaldnieks visu paspilgtināja ar noturīgu ritmu.
Blakus bija viens noslēpumains taustiņinstrumenti spēlētājs. Bija arī piedejotāji, bet par viņiem drusku vēlāk.
Mūzikas stils - nezināms. Arēji it kā tāds eksaltēts ģitārroks, tomēr tāds ar "kreiso" vītni. Citreiz ieskanas kaut kas no progresīvās mūzikas. Citreiz pazib tāds blūziņš. Bet visvairāk ir tāda mūzikas neziņa. Kritiķiem visai labi būs galva jālauza, lai MUSE varējumu kādos tur ietvaros iebāztu. Bet MUSEs zēvelētājiem ir cita misija: pašiem ierādīt kādu savu stilu. Kas varbūt iecentrēsies uz nākotni, ierādīs kādu ceļu nākamajiem "jaunajiem". Vienvārdsakot- ir pretendēšana uz "ikonas" lūmeni. Paskatīsimies uz šo MUSE... pēc 20 gadiem?
Bet šodien paskatīsimies uz nākotnes pirms-kambari. Tātad: vizuālā puse. Vizuālais skatījums aizņēma vismaz 60% no visa vakara kopsummas. Laikam pazibēja visi iespējamie efekti, kādus vien iespējams izdomāt no mūzikas industrijas puses. Lāzeri šurp, lāzeri tur, lāzeri uz leju un uz augšu.
Bija arī dzīvā instalācija. Dejotāji ar pārnēsājamiem gaismas pariktēm laiku pa laikam uzzibinājās. Koptēls bija - arī mākslīgie galvaskausi un mākslīgie skeleti, kas zibēja uz ekrāniem. Visbeidzot tā lielā galva, kas grozījās un radīja tādu baisu sajūtu. "Simulācijas teorija", patiešām tā bija nākotnes simulācija. Ja šāda nākotne pienāks - tad cilvēcei tāda par maz neliksies.
Publika, kas bija ģērbusies vasarīgi, gandrīz kā pludmalē - jau ar pirmajiem akordiem daudzināja līdzi dziesmu vārdus. Bet starp skaņdarbiem arī skaļi uzaurēja. Koncerts ilga tālāk par plkst. 23:00, neviena dziesma "uz enkura" gan atkārtota netika.
Kopumā - viss tādā jaundzimušā stāvoklī, gan mūzikā, gan vizuālajās norisēs. Tātad: MUSE ir ceļā uz "savu noti". Tā nākotnes vīzija ir vēl tālu priekšā...
Būs uz MUSE jāpaskatās pēc 3-4 gadiem, kad šamējie atkal varbūt iegriezīsies mūsu viesmīlīgajā galvaspilsētā.
