Tikai viena pārdoma pēc "Digitop100-2017" (mūzikas feļetons 28.1.2018.)

Tikko (27.1.18.) ir noskatīts caur tv tiešraidi - pašmāju "Digitop100" koncerts, kur izskaneja arī ziņas par modernā versijā straumētām pasaules popmūzikas dziesmām Latvijas klausītāju vidē.

Nu -ko lai saka. "Patērētāju sabiedrība" ir uzvarējusi. Vienvārdsakot: esam globalizējušies, un - izņemto vien to latviešu valodu- mēs muzikāli īpaši neatšķiramies no visas pārējās pasaules.
Pirms gadiem 25-28ņiem, kad bijām Trešās Atmodas dziesmotā viļņa pašā virsotnē, lielai daļai no mums likās - reiz būsim tādi paši kā "rietumos" vai "kā amerikāņi". Vismaz dziesmotā frontē tas ir noticis.
Tur esam kā "rietumnieki" vai kā "amerikāņi". Laikam esam kādu mērķi sasnieguši/ savā muzikālā prātā. "Esam kā viņi". Un tā ir gala pietura. Kurā - vai esam beidzot nogruntējušies.
Vai- te esam nogruntējušies uz visiem laikiem?

"Ierakstu Gada Balva 2017" nominācijas: mūzikā viss ir kārtībā (mūzikas feļetons 27.1.2018.)

Pirms neilga laiciņa uzzinātas "Ierakstu Gada Balvas" nominācijas. Daudz un dikti daudz mūzikas albumi ir radušies aizvadītajā - 2017. Saules riņķī. Par daudziem uzzināju pirmo reizi. PAR DAUDZIEM.

Viss taču ir kārtībā! Nekāda mūzika/ vai tās kāda apakškopa - teiksim, rokmūzika, nav jāglābj. Tā gan ir jāattīsta, jārod "ieskrējiens" un gara plašums.
Kopumā mūsu mūzika "mīklas kārtojumā" - atbilst pasaules tendencēm. Popmūzika, kas atbilst savam sugas vārdam, ir tāda - ka mēs pieskaņojamies pasaulei. Esam globalizācijā.
Latvija pēc iedzīvotāju skaita atbilst kādas (nenosauktas) pasaules metropoles mazai priekšpilsetai - un arīdzan popmūzikas patēriņa dinamika pieskaņojas kopējai pasaules ainai.
Tātad, Latvijā ar mūziku ir viss kārtībā. Ko tur var vairs grozīt? Un vai vajag?
Tas viss ir palaists pašplūsmā, un neko citu tur nevajag darīt...

Muzikālā Banka 2017: tas ir čiks vai tikai ieelpa? (mūzikas feļetons 20.1.2018.)

Aizritējis vēl viens mūzikas pasākums, kurš tagad notikās tāds kā savādāks... Drīzāk tāda kā atkāpšanos.

Ar odiozo Hūtes Vīru Latvijas rietumkrastā laikam neko nesarunāja (šķiet, saistībā ar kopējo sabiedrisko mediju demaršu attiecībā pret Ventspils spici). Arī "Muzikālās Bankas" organizētājiem nācies ātrumā kaut ko saimprovizēt. Organizatoriski nesanāca ātrumā noīrēt telpu kaut vai galvaspilsētā Rīgā. Tamdēļ viss gada gala pasākums notika saspiestībā Latvijas Radio 2 telpās.

Emocionāls šis mūzikas pasākums bez šova piedevas kaut ko zaudē. Zaudē ticībai, ka būs kāds cerīgs turpinājums... Šo rindu autors gan cer, ka būs kļūdījies. Un "mikrofona aptaujas" formāta dziesmu aptauja, kurai nav citas alternatīvas Latvijas ārēs, tomēr rullēsies uz priekšu.

Pa reizei sava veida "ieelpa" (ceru, ka tikai "ieelpa") varbūt pat ir nepieciešama. Jo (Raiņa vārdiem runājot): pastāvēs, kas pārveidosies.

Un atkal iesāsies kāda skaidrība. Aptaujā, kas bija/ir visneitrālākā savā veidolā, radīsies kaut kāda jauna kārtībā. Sekosim notikumiem šajā frontē līdzi 2018. gadā.

Vēl, kas jocīgi- klausītājiem neliekas nekas savādi, ka šī aptauja izskan sašaurinātā vizuālā formātā. Tas jau tāds mūsu flegmatisms, kas "patērētāju sabiedrības" smadzenēs iedzīts visai dziļi.
Hm....

Mūzikā paaudzes mainās aizvien straujāk (mūzikas feļetons 14.1.2018.)

Mēs zinām, reālās paaudzes nomainās vidēji 30 gados. Tas atbilst gadu skaitam, kad no zīdaiņiem izaug par sevi parūpēties un reproduktīvi spējīgi cilvēki. Gadsimtā visu pasauli komandē 3 paaudzes.

Mūzikā... viss notiek aizvien straujāk. Kopš pirmatnējā rokenrolla laikiem, kad popmūzika par tādu beidzot kļuva, viss mainās reizi 10 gados. Pieminētie 50to gadu rokenrollisti atkrita klusumā jau pie THE BEATLES sākuma, kuri jau prezentēja daudz pieglaimīgāku ģitārmūziku. Apmēram, kā "silti" 1993. gadā uznira mūsu pašu PRĀTA VĒTRA. Pagāja vēl viena 10gade, un avanscēnā iznāca smagāka un "šīziskāka" rokmūziku. Tad radās daudzas mums tagad jau veterānu godā esošās rokgrupas.

Un tad bija "disco", "new wave" un tad vēl arī "british metal new wave". Pēc tam atkal "euro-dance". Utt... nepārstāstīšu rokmūzikas vēsturi (daudz labāk tā tēma dažādās valodās ir citviet, atliek tikai "rakt").

Šeit gribējās sacīt, ka mūzikas apziņā visas lietas kardināli atjaunojas reizi 10 gados. Un - pateicoties mūzikas pieejamībai caur IT tehnoloģijām - šīs izmaiņas smadzeņu mūzikas daivās būs vēl ātrākas jeb biežākā frekvencē.

Ko tas dos reālai mūzikas apritei? Tas, ka daudzi mūzikas stili ātrākā tempā attīstīsies, mainīsies, sakausēsies ar citiem, mijiedarbosies. Un radīsies atkal jauna mūzika. Par to gan ir vislielākais prieks!

Īstā vēsture sākas no 50 gadiem (mūzikas feļetons 12.1.2018.)

Virsrakstā izsacīto domu pirms laiciņa pateica viens vēsturnieks tepat Latvijā. Bet šo rindu autors aizdomājās - ko tad mēs no šodienas mūzikas atcerēsimies pēc 50 gadiem. Laiks ir milzīgs, ja ņemam vērā: IT tehnoloģiju laikmetā populārākie skaņdarbi topu priekšgalos mainās vairs ne pa nedēļām, ne pa dienām, bet pat pa stundām.

Pārskatot šodienas "čārtu" priekšgalus/ pat jauncīgi iedomāties- ko tad no šodienas "dienas/stundas" varoņiem atcerēsies pēc nieka pusgada. Nemaz jau nerunājot par gadu/ trīs-gadi/ piec-gadi/10-gadi/ yehh...

Laikam jau laiks savā KARALISKAJĀ būtībā - ir tas vislabākais tiesnesis, kas šāsdienas "15 minūšu" varoņus atsijās no mūžības...

Jāsaspringst, un pašam jāaceras - kas tad man atmiņā (kad jau biju šajā saulē un pat šo to sāku klausīties no mūzikas skaņām) ir no 1968. gada?

Jā: -Raimonds Pauls ar "Dziesmu nenosalst", "Mežrozīte"... Jāņem vērā arī tas, ka tais gados es ar pārējo sabiedrību caur "dzelzs priekškaru" biju atslēgts no rietumu rokmūzikas pasaules.

Ak jā, Alla Pugačova tad atzīmējās ar pirmo grāvēju "Arlekino".

Daudz vēlāk uzzināju, ka tai (+/- daži gadi) Saules RIņķī uzsāka daudzas tagad populāras un slavenas rokgrupas. Pirms īstais rokmūzikas uzrāviens pasaulē tad bij', par ko gan nācās uzzināt daudz vēlāk caur padomijas ideoloģiskās sienas caurumiem.

Hmmm...

Arī mūzikā nav iespējamas prognozes (mūzikas feļetons 8.1.,2018.)

Laiku pa laikam pārlūkojot mūzikas "topus" - lai nebūtu sajūta, ka augu tā kā maisā - jūtos, ka nekā no mūzikas nesajēdzu. Vismaz tādā ziņā, ka nespēju prognozēt tās vai citas dziesmas panākumus dažādos popularitātes sarakstos.

Man šķietas, ka panākumus nosaka daudzu faktoru kopums un konkrētā kombinācija konkrētā laika brīdī. Panākumus nosaka gan vairāk vai mazāk pareiza mārketinga kampaņa, gan paša mākslinieka publiskā uzvedība, gan laika apstākļi, gan dažādu tautu mentalitāte, gan - ...

Kaut kādā ziņā mūzikas p;rognozēšana sasaucas ar... meteo prognozēšanu. Tur zināms: lai 95% apmērā noprognozētu laika apstākļus 24 stundas uz priekšu, ir jāņem vērā ap 100 dažādi fizikālie gaisa plūsmu faktori. Sākot ar vēja virzieniem, spiedienu, gaisa temperatūru, gaisa mitrumu utt., utjpr.

Mūzikas lauciņā gadās visādi. Viens ar savu menedžeru komandu vaigu sviedros ņemas popularitātes virzienā, bet panākumi nāk lēni un reizēm izpaliek vispār. Bet cits pa jokam aiziet aiz gara laika padziedāt skaņu ierakstu studijā, bet pēc 5 gadiem jau pārdod 100 miljonus singlus.

Vienīgais izskaidrojums ir tāds - ka vieniem ir lemts būt slavas virsotnē, citiem - nē. Saskaņā ar Kosmosa (Dieva) programmu. Protams, slava un panākumi ir lemti katram, taču nekopējot un "neskrienot" pakaļ kādam, bet veicot savu unikālo pienesumu mūzikas - ... vai kādā citā sabiedriskajā laukā.

Bet visumā ir interesanti sekot, kā vieniem veicas. Un kā otrajiem padodas ienest jauninājumus skaņu mākslas aramlaukā.

Vecie topi zaudē monopolu (mūzikas feļetons 6.1.18.)

Izskatās, un tā tam loģiski agri vai vēl bija jānotiek, kādreiz izslavētie Lielbritānijas top40 un ASV/ Billboard top200 - vairs nav līderos mūzikas publicistikas rangu sarakstu veikšanā. Attīstoties jaunām IT tehnoloģijām, varu šajā lauciņā pārņem Spotify, Itunes, youtubes un vēl dažu citu servisu dziesmu un albumu apkopojums. Kas datus pa visu pasauli apkopo vairs ne reizi nedēļā, bet gan pa dienām un pat pa stundām.

Kur tad tagad lūkosies mūzikas producenti, menedžeri, koncertu organizatori, mūzikas publicisti - ja ne jauno topu virzienā!? Tā teikt, "aiziet jūriņā tā kunga plosts" vai "senais gods aiziet vēsturē". Jeb - vienkāršāk: nekas nav mūžīgs.

Jaunie topi, kas nupatās sak ieņemt mūzikas uzskaites aramlauku - tagad (dažus gadus vai varbūt 2-3 gadu desmitus) komandēs parādi.

Arī Latvija gudro savu top100. Lai gan... te viss sanāk kā pie latviešiem. Gribēja kā labāk, sanāca kā vienmēr. Nekur aizvien tīklā nav redzams (pasakiet saiti-  ja kļūdos) tas nedēļas 100nieks, bet vienā radiostacijā tas raidījums... kas it kā veltīts šim pasākumam, ir tāds pliekans un neizzinošs. Vien ar dažiem teikumiem aizpildīta tā ētera stunda, kur 100nieks netiek nospēlets un pa netiek pasacīts. Tikai raidījuma vadītajs vie nozirgojas...