Pandēmija #4: arī vēstījums no Kosmosa

 

Trakais un daudzējādi traģiskais liel-notikums – pandēmija – vēsta par ko citu. Ja lūkojamies tālāk par saviem degungaliem.

Tā, iedomāsimies savu personisko ikdienu. Pēc darba maiņas dienā esam noguruši, gribas atpūsties. Bet vēl bišķi agrāk – gribas ieiet dušā un nomazgāties. Jā, NOMAZGĀTIES! Visumā saprotama un nepieciešama procedūra, kas parastam cilvēkam ir ikdiena.

Tagad domājam – neikdienišķi. Planēta ZEME, ja mēs to uzlūkojam kā vienu veselumu- ir dzīva būtne. Ar savām kustībām un sajūtām. Apmēram vecumā – 25 gadi. Viens Zemes “dzīves” gads ir 250 miljoni mums zināmie gadi jeb riņķi ap sauli. Tie 250M gadi- tas ir periods, kad Saule ar visām apkārt esošajām planētām apriņķo ap mūsu galaktikas centru.

Tad nu šajā laikā uz Zemes virsmas parādījušās “netīrīgas baktērijas”, kas savā starpā kaujas, sūc Zemes asinis (naftu), dauzās riņķī pa ķermeni. (tūrisms), draņķojamies (laižam dabā netīrumus un piesārņojumus). Kāda tad ir Zemes atbilde? JĀNOMAZGĀJAS...

Zeme reižu pa reizei grib “nomazgāties”. Un to dara regulāri. Sūtot uxz krastiem taifūnus, veicot reizēm trakas zemestrīces. Un arī šo pandēmiju atsūtot. Arī agrāk bijušas dažādas slimības – mēris, holēra, bakas, pirms gadsimta – t.s. Spāņu gripa.

Pandēmijas iespaidā mūsu dzīve mainās, esam klusāki, vairāk sēžam mājās, laikam mazāk draņķojam dabā. Tas, kas mums ir slimības uzliesmojums, tas Zemei kopumā ir “dušas reize”.

Jādomā, pārciešot pandēmiju- mēs / vismaz daži no “homo sapiens”/ kļūsim klusāki, atteiksimies no dažām neveselīgām rosībām. Jebkurā gadījumā: sabiedrība vairs nebūs tāda pati kā pirms šīs vispasaules c19 uzliesmojuma.

Varbūt tas arī ir Zemes mērķis, mums sūtot šo pandēmiju. Vai mēs to sapratīsim? Un – būs jāsaprot, ja vēlēsimies arī turpmāk dzīvot un attīstīties.

“100 izcilākās roka dziesmas” (mūzikas feļetons 21.10.2021.)

 Jā, reti bet atkal ir viens medija izdevums kioskos mūzikas mīļiem ar virsrakstā minēto nosaukumu.

Saku, ka te paveikts gruntīgs darbs, Biezais žurnāls patīkams gan izskatā, gan rakstu dizainā, gan saturā. Uz izvilkta tāda laba rokmūzikas esence. Laba lasāmviela visiem rokmīliem.

Taču šodien gribas pateikt dažas citas domas. Lai arī tamlīdzīgā izdevumā ir laba mūzikas informācija, tomēr tā neatspoguļo visu rokmūziku.

Pirmām kārtām - “laika faktors”. 100 labākās rokdziesmas te ir līdz konkrētam brīdim. Teiksim, līdz šodienai. Bet “rīt”, “parīt”... jaunu mākslinieki priecēs cilvēkus ar dažu labu jaunu dziesmu. Protams, visiem skaņdarbiem ir jāiziet laika pārbaude. Šajā izdevumā atreferētie skaņdarbi tādu ir izgājuši. Tomēr laiks virzās uz priekšu, un tas ir bezgalīgs. Pēc kāda laika tad atkal būs jātaisa nākamās “100 labākās rokdziesmas”.

Otrkārt, “individuālais faktors”. Cik cilvēki, tik arī šādi topi būs. Konkrētā izdevima sakarā laikam ir veikta aptauja jeb viedokļu kopsavilkums. Taču atkal jāsaka – visus cilvēkus uz pasaules šajā aptaujā nav iespējams ievilkt. Daudzi viedokļi tamdēļ paliek aiz borta.

Treškārt, nav aplūkoti tur dažādi prom no “galvenās straumes” jeb alternatīvi mūzikas stili, Sākot ar “fusion”, beidzot ar “sympho war blackmetal”. Protams, nevar no vienas grāmatas prasīt masīvu stilu caurlūkojumu. Tas prasa gan naudas, gan darba resursus. Tādi šai “100 dziesmu” izdevniecībai nav.

Ko darīt? Ja esi traks rokmūzikas fans, tad ir iespēja sekot internetam. Piemēram, youtubē ir daudzi klipi ar “pasaulē klausītāko rokmūzikas skaņdarbu sarakstiem”, kas turklāt regulāri atjaunojas. Bet, pats galvenais, klausīties- klausīties- un vēlreiz klausīties pašu mūziku. Lai beidzot paša smadzenēs izveidotos savs mūzikas VIEDOKLIS!

Pandēmija #3: antivakceriskā “brīvestība”

Jā, ideāli ir tā- ka cilvēkam it visā ir iespēja izvēlēties...

... bet ne uz citu rēķina.

Mums tagad Latvijai (un pārējai cilvēcei arīdzan) tagad ir izaicinājums: šī c19 pandēmija. Pagājis nedaudz vairāk kā gads, kad tika izgudrota arī vakcīnas pret to. Tās pie mums par brīvu pieejams kopš 2021. gada agra pavasara.

Bet 2021. gada oktobra vidū ar lielu piespiešanos esam novakcinējušies knapi 50% apmērā. Kas tas ir? Tas ir lēns temps, kas nepietiekams cīņā ar šo pandēmiju. Daudziem ir bailes, daudziem ir sazina kāda nevēlēšanās veikt preventīvus pasākumus, lai izvairītos no slimības masīva izplatības. Daudzi grib sajusties “brīvi”/

Kas tad patiesībā ir šī “brīvestība”? Tas ir traucēklis apkārtējiem. Ja kāds grib sajusties “brīvs” un neiet uz vakcinēšanos, tas apdraud citus. ... ja vien nenolien mežā uz kādiem pāris gadiem vai ilgāk...

Saku, brīvestība nav anarhija. Tā ir tāda pati brīvestība, kad- teiksim- man iešaujas prātā kāds “bizdings” un gribas ceļa vidū izrakt bedri. Līdz ar to sākšu traucēt braucējiem un gājējiem uz šī ceļa... Vai čurāt ārā no piektā stāva balkona, nedomājot – ja kādam uz galvas trāpīšu.

Otrkārt, ja pie mums notiek (tpu tpu tpu) 8 balles zemestrīce, tad ir skaidrs – visiem jāņem rokās lāpstas un jānovāc drupas un jādara citi glābšanas pasākumi. Uz laiku ierobežojot kādas savas privātās vēlmes.

Arī šī pandēmija ir daļēji stihiska katastrofa. Pret kuru jācīnās – vakcinējoties, lai “es pats” nekļūtu par šo mikrobu perēkli un pārnēsātāju. Līdzās tam, ka jāpakļaujas citiem ierobežojošiem pasākumiem. Vienvārdsakot, uz kādu laiku jāierobežo savas “brīvestības”. Ja to nedarām, tad mēs savā “brīvestībā” ne tikai pakļaujam lielākam riskam sabiedrību, bet graujam arī savas valsts ekonomiku un sabiedrisko dzīvi.

Pieļauju- daudziem var nepatikt dažādi ierobežojumi, taču neveicot pasākumus- nonāksim pie daudz lielākām bēdām un varbūt pat līdz Valsts galam...

Tā – ja.

Latvijas ekonomika – 2021. gada rudens

 Apakšvirsraksts šim rakstam varētu būt – ir laiks iedarbināt savas smadzenes.

Attēlā: Rīga – 17.10.2021., 02:45, (c)ltv.lv

Tā nu tas ir sanācis: līdz pandēmijai mums tā uzņēmējdarbības struktūra ir šāda...

85% ir tirdzniecība. Vienkāršotā valodā runājot – noliktavā pa lēto paņemam preču partiju un pa dārgo realizējam pircējiem.

No atlikušajiem 15%tiem – 10 ir pakalpkumi. “Labi nokrāsosim jūsu durvis”, “labi izmasesim jūsu kājas”, “labi paēdināsim”, “labi apbērēsim” utt., utjpr.

Tikai atlikušie 5% - ir tāda vai citāda ražošana. Pārsvarā gan sīkražošana – triviāli produkti vietējam tirgum. Uzadām cimdiņus, izslaucam gotiņu... Nopietnā rūpniecība ir kādu 2%. Nav nekāds brīnums: lai no “0” līmeņa uzorganizētu kādu kaut vai nelielu rūpnīciņi- līdzās finansu un materiālu / celtniecības darba ieguldījumam jāiziet cauri smagām birokrātiskām dzirnavām.

Pandēmija šajā iepriekšminētajā struktūrā ievieš un /vēl vairāk/ ieviesīs visai radikālas izmaiņas. Jau kopš 1992. gada samazinās iedzīvotāju skaits. No kādiem 2,5M Atmodā mūsu cilvēku skaits samazinājies līdz 1,9M tagad. Līdz ar to objektīvi samazinās visa ekonomika. Līdz pandēmijai mūsu “sētā” ir par daudz tirdzniecības un pakalpojumu piedāvātāji, tagad daļa no tiem aizveras un vēl vairāk aizvērsies pārskatāmā nākotnē. Pandēmija ir “katalizators” šajā procesā.

Būs daudz “liekie” cilvēki, kuri tagad “par kapeikām” strādās ārvalstu kapitālam. Līdz brīdim- kad mūsu publika sāks kustināt smadzenes, piedāvājot pasaulei jaunas idejas un projektus. Protams, arī šeit “maizei ir garoza”. Ir jāizdara izvēke starp: vergot ārzemniekiem vai ilgākā laikā uzcirst savu lietu: idejas realizāciju.

Vai arī doties uz Valsts struktūrām, kuras pārtiek no budžeta... Kāda ir Tava izvēle?