Pandēmija #4: arī vēstījums no Kosmosa

 

Trakais un daudzējādi traģiskais liel-notikums – pandēmija – vēsta par ko citu. Ja lūkojamies tālāk par saviem degungaliem.

Tā, iedomāsimies savu personisko ikdienu. Pēc darba maiņas dienā esam noguruši, gribas atpūsties. Bet vēl bišķi agrāk – gribas ieiet dušā un nomazgāties. Jā, NOMAZGĀTIES! Visumā saprotama un nepieciešama procedūra, kas parastam cilvēkam ir ikdiena.

Tagad domājam – neikdienišķi. Planēta ZEME, ja mēs to uzlūkojam kā vienu veselumu- ir dzīva būtne. Ar savām kustībām un sajūtām. Apmēram vecumā – 25 gadi. Viens Zemes “dzīves” gads ir 250 miljoni mums zināmie gadi jeb riņķi ap sauli. Tie 250M gadi- tas ir periods, kad Saule ar visām apkārt esošajām planētām apriņķo ap mūsu galaktikas centru.

Tad nu šajā laikā uz Zemes virsmas parādījušās “netīrīgas baktērijas”, kas savā starpā kaujas, sūc Zemes asinis (naftu), dauzās riņķī pa ķermeni. (tūrisms), draņķojamies (laižam dabā netīrumus un piesārņojumus). Kāda tad ir Zemes atbilde? JĀNOMAZGĀJAS...

Zeme reižu pa reizei grib “nomazgāties”. Un to dara regulāri. Sūtot uxz krastiem taifūnus, veicot reizēm trakas zemestrīces. Un arī šo pandēmiju atsūtot. Arī agrāk bijušas dažādas slimības – mēris, holēra, bakas, pirms gadsimta – t.s. Spāņu gripa.

Pandēmijas iespaidā mūsu dzīve mainās, esam klusāki, vairāk sēžam mājās, laikam mazāk draņķojam dabā. Tas, kas mums ir slimības uzliesmojums, tas Zemei kopumā ir “dušas reize”.

Jādomā, pārciešot pandēmiju- mēs / vismaz daži no “homo sapiens”/ kļūsim klusāki, atteiksimies no dažām neveselīgām rosībām. Jebkurā gadījumā: sabiedrība vairs nebūs tāda pati kā pirms šīs vispasaules c19 uzliesmojuma.

Varbūt tas arī ir Zemes mērķis, mums sūtot šo pandēmiju. Vai mēs to sapratīsim? Un – būs jāsaprot, ja vēlēsimies arī turpmāk dzīvot un attīstīties.

“100 izcilākās roka dziesmas” (mūzikas feļetons 21.10.2021.)

 Jā, reti bet atkal ir viens medija izdevums kioskos mūzikas mīļiem ar virsrakstā minēto nosaukumu.

Saku, ka te paveikts gruntīgs darbs, Biezais žurnāls patīkams gan izskatā, gan rakstu dizainā, gan saturā. Uz izvilkta tāda laba rokmūzikas esence. Laba lasāmviela visiem rokmīliem.

Taču šodien gribas pateikt dažas citas domas. Lai arī tamlīdzīgā izdevumā ir laba mūzikas informācija, tomēr tā neatspoguļo visu rokmūziku.

Pirmām kārtām - “laika faktors”. 100 labākās rokdziesmas te ir līdz konkrētam brīdim. Teiksim, līdz šodienai. Bet “rīt”, “parīt”... jaunu mākslinieki priecēs cilvēkus ar dažu labu jaunu dziesmu. Protams, visiem skaņdarbiem ir jāiziet laika pārbaude. Šajā izdevumā atreferētie skaņdarbi tādu ir izgājuši. Tomēr laiks virzās uz priekšu, un tas ir bezgalīgs. Pēc kāda laika tad atkal būs jātaisa nākamās “100 labākās rokdziesmas”.

Otrkārt, “individuālais faktors”. Cik cilvēki, tik arī šādi topi būs. Konkrētā izdevima sakarā laikam ir veikta aptauja jeb viedokļu kopsavilkums. Taču atkal jāsaka – visus cilvēkus uz pasaules šajā aptaujā nav iespējams ievilkt. Daudzi viedokļi tamdēļ paliek aiz borta.

Treškārt, nav aplūkoti tur dažādi prom no “galvenās straumes” jeb alternatīvi mūzikas stili, Sākot ar “fusion”, beidzot ar “sympho war blackmetal”. Protams, nevar no vienas grāmatas prasīt masīvu stilu caurlūkojumu. Tas prasa gan naudas, gan darba resursus. Tādi šai “100 dziesmu” izdevniecībai nav.

Ko darīt? Ja esi traks rokmūzikas fans, tad ir iespēja sekot internetam. Piemēram, youtubē ir daudzi klipi ar “pasaulē klausītāko rokmūzikas skaņdarbu sarakstiem”, kas turklāt regulāri atjaunojas. Bet, pats galvenais, klausīties- klausīties- un vēlreiz klausīties pašu mūziku. Lai beidzot paša smadzenēs izveidotos savs mūzikas VIEDOKLIS!

Pandēmija #3: antivakceriskā “brīvestība”

Jā, ideāli ir tā- ka cilvēkam it visā ir iespēja izvēlēties...

... bet ne uz citu rēķina.

Mums tagad Latvijai (un pārējai cilvēcei arīdzan) tagad ir izaicinājums: šī c19 pandēmija. Pagājis nedaudz vairāk kā gads, kad tika izgudrota arī vakcīnas pret to. Tās pie mums par brīvu pieejams kopš 2021. gada agra pavasara.

Bet 2021. gada oktobra vidū ar lielu piespiešanos esam novakcinējušies knapi 50% apmērā. Kas tas ir? Tas ir lēns temps, kas nepietiekams cīņā ar šo pandēmiju. Daudziem ir bailes, daudziem ir sazina kāda nevēlēšanās veikt preventīvus pasākumus, lai izvairītos no slimības masīva izplatības. Daudzi grib sajusties “brīvi”/

Kas tad patiesībā ir šī “brīvestība”? Tas ir traucēklis apkārtējiem. Ja kāds grib sajusties “brīvs” un neiet uz vakcinēšanos, tas apdraud citus. ... ja vien nenolien mežā uz kādiem pāris gadiem vai ilgāk...

Saku, brīvestība nav anarhija. Tā ir tāda pati brīvestība, kad- teiksim- man iešaujas prātā kāds “bizdings” un gribas ceļa vidū izrakt bedri. Līdz ar to sākšu traucēt braucējiem un gājējiem uz šī ceļa... Vai čurāt ārā no piektā stāva balkona, nedomājot – ja kādam uz galvas trāpīšu.

Otrkārt, ja pie mums notiek (tpu tpu tpu) 8 balles zemestrīce, tad ir skaidrs – visiem jāņem rokās lāpstas un jānovāc drupas un jādara citi glābšanas pasākumi. Uz laiku ierobežojot kādas savas privātās vēlmes.

Arī šī pandēmija ir daļēji stihiska katastrofa. Pret kuru jācīnās – vakcinējoties, lai “es pats” nekļūtu par šo mikrobu perēkli un pārnēsātāju. Līdzās tam, ka jāpakļaujas citiem ierobežojošiem pasākumiem. Vienvārdsakot, uz kādu laiku jāierobežo savas “brīvestības”. Ja to nedarām, tad mēs savā “brīvestībā” ne tikai pakļaujam lielākam riskam sabiedrību, bet graujam arī savas valsts ekonomiku un sabiedrisko dzīvi.

Pieļauju- daudziem var nepatikt dažādi ierobežojumi, taču neveicot pasākumus- nonāksim pie daudz lielākām bēdām un varbūt pat līdz Valsts galam...

Tā – ja.

Latvijas ekonomika – 2021. gada rudens

 Apakšvirsraksts šim rakstam varētu būt – ir laiks iedarbināt savas smadzenes.

Attēlā: Rīga – 17.10.2021., 02:45, (c)ltv.lv

Tā nu tas ir sanācis: līdz pandēmijai mums tā uzņēmējdarbības struktūra ir šāda...

85% ir tirdzniecība. Vienkāršotā valodā runājot – noliktavā pa lēto paņemam preču partiju un pa dārgo realizējam pircējiem.

No atlikušajiem 15%tiem – 10 ir pakalpkumi. “Labi nokrāsosim jūsu durvis”, “labi izmasesim jūsu kājas”, “labi paēdināsim”, “labi apbērēsim” utt., utjpr.

Tikai atlikušie 5% - ir tāda vai citāda ražošana. Pārsvarā gan sīkražošana – triviāli produkti vietējam tirgum. Uzadām cimdiņus, izslaucam gotiņu... Nopietnā rūpniecība ir kādu 2%. Nav nekāds brīnums: lai no “0” līmeņa uzorganizētu kādu kaut vai nelielu rūpnīciņi- līdzās finansu un materiālu / celtniecības darba ieguldījumam jāiziet cauri smagām birokrātiskām dzirnavām.

Pandēmija šajā iepriekšminētajā struktūrā ievieš un /vēl vairāk/ ieviesīs visai radikālas izmaiņas. Jau kopš 1992. gada samazinās iedzīvotāju skaits. No kādiem 2,5M Atmodā mūsu cilvēku skaits samazinājies līdz 1,9M tagad. Līdz ar to objektīvi samazinās visa ekonomika. Līdz pandēmijai mūsu “sētā” ir par daudz tirdzniecības un pakalpojumu piedāvātāji, tagad daļa no tiem aizveras un vēl vairāk aizvērsies pārskatāmā nākotnē. Pandēmija ir “katalizators” šajā procesā.

Būs daudz “liekie” cilvēki, kuri tagad “par kapeikām” strādās ārvalstu kapitālam. Līdz brīdim- kad mūsu publika sāks kustināt smadzenes, piedāvājot pasaulei jaunas idejas un projektus. Protams, arī šeit “maizei ir garoza”. Ir jāizdara izvēke starp: vergot ārzemniekiem vai ilgākā laikā uzcirst savu lietu: idejas realizāciju.

Vai arī doties uz Valsts struktūrām, kuras pārtiek no budžeta... Kāda ir Tava izvēle?

Prāta pārstartēšana 1: pasaules politika

Sākot savas dzīves septiņdesmit-gadi, nepieciešamas pārstartēt visu domāšanu. Ir jauna attieksme man par pasaules politiku.

Viss ir vienkārši. Pasaule ir nolikta uz "naudas adatas". Šur tur kā atavismi vēl eksistē kādas doktrīnas un valstiski "neapstrīdamas" ideoloģijas. Citviet tas viss aizbāzts aiz kādu reliģiju aizsega. Ja kaut kur tādas mācības tiek lietotas valstiskā līmenī, tad tas ir nekas cits – kā vienas kliķes uzkundzēšanās pārējiem iedzīvotājiem. Tādi atavismi vēl mūsu pasaulē eksistē.

Kopumā esam vēl uz zema attīstības līmeņa. Esam masīvajā naudas atkarībā, dažās teritorijās notiek smadzeņu skalošana caur "komunistiskām" mācībām vai reliģiskām dogmām. Realitātē visas kaislības notiek – naudas, seksa, varaskāres iespaidā. Tur, kur valda labestība, savstarpēja cieņa, miers un mīlestība: tās ir vēl "mazas saliņas" iedzīvotāju jūrā.

Kad būsim tikuši vaļā no šīm varas "lāpīšanām", tad pasaule lēcieveidīgi virzīsies uz attīstību. Patreizējā pandēmija – arī ir zīme, ka jāpiebremzē visādas neveselīgas aktivitātes. Zeme, ja mēs šo uzlūkojam kā vienotu veselumu, ir dzīvs organisms. Mēs esam vien "baktērijas" uz Zemes virsmas. Mēs gan to vēl neapzināmies...

Tagad – par reivu (mūzikas feļetons 15.8.2021.)

 

Jāsaka, reiz bija tāds pavilciens mūzikas apkārtējā dzīvē, kas labi raksturoja vispār tās lielās pārmaiņas pagājušā gada 90to sākumā.

Tā nu vēsturiski sanācis- reizē ar Atmodu pieminētajos gados, kad ar joni apguvām visu jauno un iepriekš arī aizliegto, arīdzan uzplauka visa veida dīdzēju jaunā paaudze. Ar skubu entuziasti arī te Latvijā iemēģināja to, kas aiz rietumu robežām jau notika savus gadus 10mit. No disko laikmeta beigām. Kad “jaunā viļņa” un postpanka iespaidā tas pazuda no lielajiem horizontiem. Disko mūzika daļai skaņu mākslinieku deva impulsu attīstīt deju skaņu mākslu līdz reivam jeb līdz garajiem pasākumiem visas nakts garumā.

Latvijai, atgūstot neatkarību, šis reiva vilnis sasniedza masimumu. Likās – tas pie mums uz palikšanu. Taču nē – notika viss, kā tam ir jānotiek. Reiva “brīvestības putnu” pasaulē (un Latvija ir pasaules neliela daļa) no jauna savaņģoja naudas korporācijas. Visi sāka ar dažādiem panākumiem “nodarboties ar biznesu”. Un viss tika komercializēts.

Kas komecializēts- tas pazaudē auru. Un viss. Pagāja vēl 20 gadi, un viss nostājās vietās. Tagad ir cits vilnis – tas tehnoloģiskais: ir soc-tīkli, “spotifiji”. Viss vedinās uz individuālismu, uz nez kādiem citiem viļņiem. Nākamais reivs – ir jāpagaida.

Kārtējais vilnis ir aizviļņojis.

Par tiem 90tajiem – tad skatāmies filmu: https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/14.08.2021-deju-laikmets.-dokumentala-filma.id227859/

Mana ģenerālā attieksme pret to, ko saucam par "nāvi"

 

Labāk vēlu, nekā nekad...

Mēs katrs bez izņēmuma sastāvam no divām pusēm: nemateriālās (dvēseles) un materiālās (miesas). Viena puse nevar iztikt bez otrās šajā pasaulē.

Dvēsele ienāk no Neredzamās pasaules brīdī, kad pēc ienemšanas Mātes ķermenī sāk dalīties pirmās nākamā Augļa šūnas. Un dzimšanā arī Aiziešana jeb NĀVE jau ir ieprogrammēta.

Līdz ar to izriet, ka katrs no mums šajā (Redzamajā) pasaulē uzturas "vienu darbadienu", pēc kuras atkal dodamies atpakaļ uz Neredzamo pasauli. Lai "tur" gatavotos "nākamajai darbadienai". Nu gluži kā mūsu ikdienas reālajā darbadienā, kur 8 stundas strādājam, bet maiņas beigās atskaitāmies priekšniekam. Un arī pēc "darbadienas" mēs katrs atskaitīsimies Likteņtēvam (Dievam) par savu kārtējo "darbadienu".

Un mums katram jau ir bijušas simtiem "darbadienu" un vēl vairāk ir priekšā.

Mēdz runāt, ka nāve ir kas šausmīgs. Bet tā nav taisnība. Nāve ir tikai pāreja: kad- 1) sajutīsim vieglumu, 2) jutīsim lidojumu; 3) ielidosim starptelpā, kur satiksimies ar eņģeļiem; 4) eņģeļu pavadībā pārskriesim robežu; 5) uz robežas šīs "paātrinātas filmas" veidā Likteņtēvam atrādīsim savu tikko nodzīvoto "darbadienu"; 6) dosimies uz atpūtu mājās TUR.

Šausmīgākais ir mirklis pirms nāves (slimības, sāpes, mokas...). Kā nu kuram.

Katra dvēsele caur katru "darbadienu" attīstās un tuvojas Liktentēvam. "Darbadienā" mēs esam spiesti iziet cauri visdažādākajām situācijām. Kad situāciju daudzums ir pietiekams, tad dvēsele pakāpjas uz nākamā līmeņa kļūstot par eņģeli. Eņģeļi ir bijušie cilvēki, kuri ir kļuvuši pietiekami garīgi- lai vairs nebūtu nepieciešamība ar savu miesu atrasties šajā pasaulē. Taču arī eņģeļiem ir misijas: piemēram – brīdināt esošos cilvēkus, būt par pavadoni "starptelpā" pirms Neredzamās pasaules (abos virzienos- gan pavadot dvēseles uz šejieni, gan saņemot atpakaļ pēc "darbadienas"). Katram cilvēkam ir savs Sargeņģelis- kurš brīdina konkrēto dvēseli no priekšlaicīgās nāves, gan par citām gaidāmām grūtībām (sapņos un izliekot "zīmes" šajā pasaulē).

Mēs šajā darbadienā esam katrs ar savu misiju- ko sajūtam kā "sirdsbalsi". 2/3 gadījumos mēs šeit dzīvojam, lai aiz sevis atstātu gudru un par sevi parūpēties spējīgu nākamo paaudzi. 1/3 gadījumos mēs esam domāti – lai veiktu sasniegumus mākslā, sportā, zinātnē, darbā utt. Kopumā kā civilizācija: esam ar misiju attīstīt Zemi, nākotnē - tuvo un aizvien tālāko Kosmosu.

Vienkāršotā valodā – šajā "darbadienā" mums jādomā nevis par dzīves noslēgumu, bet gan par to- ar ko mēs piepildām, un ko mēs katrs veicam pasaules attīstības virzienā un ko atstājam aiz sevis...

Ko es darītu tagad Samantas Tīnas vietā... (mūzikas feļetons 22,5,2021.)

 Nupatās spontāni iedomājos- esu blondīne ar "kājām no pleciem", nesliktu balsi un ar iestrādātiem sakariem, blatiem un labu menedžmentu. Bet "Eirovīzijas" lielajā finālā netiku. Ko darīt tālāk?

"Neiemest plinti krūmos", bet ar vēsu prātu sev uzstādu divu garu programmu. Ar mērķi no jauna iekarot to Lielo "Eirovīziju". 

Vispirms jānomierinās un ar vēsu prātu jānovērtē situācija. Skaidri redzams, 2021. gada Roterdamas mūzikas forumā uzsvars ir uz ārējo krāšņumu un garām slaidām kājām. Pēc gada situācija var mainīties uz pretējo pusi. Tad var uzvarēt "meitene no laukiem ar basām kājām". Aiznākamajā gadā veiksmes svārsts var atkal nosvērties uz žilbinošo vizualitāti. 

Tad nu tam aiznākamajam gadam arī gatavojamies. Nākamajā reizē - izlaižam uznācienu, ļaujot Latvijā no sevis atpūsies arī citiem. 

Kamēr citi Latvijas mākslinieki caur vietējo "Supernovu" 2022. gadā izcīna kārtējo ceļazīmi uz Eiropas mūzikas saietu, tikmēr "es" ieskatīšos - uz kuru pusi lietas virzās. Pašai esot "uz pauzes". "Pauze" šī  gan ir noscīta- pa laikam jāpiedalās visādos koncertos, šovos. Kāds šovs ir jāorganizē pašai...

Un tad jau 1023. gads ir klāt. Notiek nākamā "Supernovas" atlase tepat Rīgā. Uz tiek gatavots t.s. mazais numurs. Dziesma "Heel over world" ("Spicenes pār pasaulei"), kurā tiek slavēta arī reālās Tīnas kaislība - spicpapēži. Dziesma ne tikai dziedāta, bet arī izspēlēta - video versijā varone izvēlas spicenītes no veikala letes. 

Protams, tajā "Supernovā" šī dziesma uzvar, un tad jau tiek gatavots lielais numurs.  Tur viss ir vizuāli pa īstam. No griestiem nolaižas liela sarkana spic-kurpe, kurā atrodas "es" un tiek dziedāts.  No kurpes "es" izlien un skaļi dzied. Tad kādā brīdī nomet kleitu un paliek peldkistīmā. Timēr stilizētā Lielā Kurpe piepildās ar putainu īstu ūdeni. Dziedātāja šajā kurpes- vannā iegulst pēdējā pantiņā. Un ar dziesmas pēdējām notīm pazūd putās.

Tas ir viens no varbūtējiem nākotnes scenārījiem... Varbūt?

Samanta izkrita no "Eirovīzijas 2021" - ekspresdomas (mūzikas feļetons 21.5.2021.)

 Tas ir noticis, Latvija 4to reizi - kā ziņo - pēc kārtas netiek uz "Eirovīzijas" finālu. Mans viedoklis par šo... 

Pirmais, Samanta Tīna visu izdarīja teju perfekti. Var redzēt- visā ir ieguldīts liels darbs. Nebija kauns atrādīt uznācienu no Latvijas puses. Vienkāršotā valodā runājot: uznāca uz skatuves, atlocīja notis, labi nodziedāja, salocīja notis, nogāja no skatuves.  

BET, konkrēti šajā reizē, prasījās pēc citiem spēles noteikumiem. Bija jādomā tā MŪZIKAS ODZIŅA. Kādam bija jāuzkāpj debesīs, kādam bija gara melodija jānovelk. Kādam bija pseido tautiski jānovīlē. Bet visvairāk, šķiet, 2021. gadā nospēlēja garās un skaistās kājas uz spicenēm. 

Otrkārt, "Eirovīzija" ir arī sava veida sporta sacensības. Lielajā Sportā - ir savi astodaļfināli, ceturtdaļfināli, pusfināli un fināli. Kur sportisti daudz un daudz reizes cīnās. Mūzikā: šis laikam ir vienīgais pasaules fests ar nelielām sporta iezīmēm.  Balva ir viena, bet gribētāji ir daudzi. Daudziem ir jāzaudē. Kad ir zaudējums, tad vienīgais pareizais ceļš - izdarīt secinājumus un atkal darīt, nākamreiz pa jaunam. Arī "Eirovīzijā".  Un zaudēt arī ir jāprot. 

Treškārt, "Eirovīzija" ir viena liela loterija. Kur panākumi nav paredzami. Šogad ir priekšplānā ir vizuālās "odziņas", nākamgad - pēkšņi var sagadīties: novinnēs vienkāršība. Nezinu... neviens šo nākotni nezina. Bet varbūt kopumā tas ir interesanti. Kā hokejā - kur Latvijas kaislības tikai sāksies. Bet tas jau ir pavisam cits stāsts!

Otrais Pasaules karš - īsā un īstā vēsture

 Jā, šis raksts top kārtējā gada 8. maijā. Balstoties uz dažādām publikācijām un dzīvo cilvēku atmiņām. Kopumā Otrais Pasaules karš bija visnežēlīgākais cilvēces vēsturē. Tērējot vislielākos resursus, radot ciešanas daudzām tautām. Kopumā PSRS pazaudēja Otro Pasaules karu, jo sākotnējie ģenerālkautiņa plāni netika sasniegti. Bet nu visu pēc kārtas.

1. Otrais Pasaules karš sākās vēl 19. gadsimtā, kad kādi Minhenes krodziņos uzdzīvotāji un rakstnieki /kā runā/ Markss un Engelss grāmatā "Kapitāls" un citos darbos uzgudroja mistisku sabiedrību, kur cilvēki varēs visu ņemt cik iepatīkas un pretī strādāt sirds kāroto darbu tik, cik pašiem iepatīkas. Nosaucot šādu dzīvesziņu par "komunismu". Domas šajos darbos dažbrīd ir izcilas. Un šāda sabiedrība kaut kādā ne visai tuvā nākotnē arī realizēsies...

2. Savukārt Krievijā tai pašā radās vispirms domubiedri un pēc tam arī kustība, kura /lai skalotu smadzenes vienkāršajiem cilvēkiem jeb "batrakiem"/ izdomāja Marksa un Engelsa mācību ņemt par aizsegu.  Kustības mērķis - sagrābt vispasaules varu. Tas tais laikos nebija nekāds jaunumus, daudziem bija līdzīgas idejas. Mūsu varoņi sevi nosauca par "komunistiem".  Kustības līderis Ļeņins ar domubiedriem izstrādāja rīcības plānu - lai šo realizētu 3 paaudzēs jeb 100 gados. 

3. Uz šīs ideoloģijas pamata Ļeņinam un Co izdevās veikt apvērsumu Krievijā, ko paši nosauca par "Lielo Oktobra Sociālistisko Revolūciju".  Kādu laiku šī "uzvara" karājās mata ga;ā, ja nebūtu latviešu /sarkanie/ strēlnieki, tad Ļeņina kliķe ātri vien būtu aizvākta no vēstures skatuves. Tomēr ļeņiniešiem izdevās pastāvēt Krievijas centrā, apkarojot savus pretiniekus. Izveidojot valsti, ko nosauca par "PSRS". 

4. Komunistu iekšienē notika cīņa par nr.1 "krēslu", līderos izvirzījās Staļins. Viņš Ļeņinu novāca no priekšējās līnijas, padarot bijušo "proletariāta vadoni" par slimu jeb "dārzeni", kurš nomira vien 54 gadu vecumā. 

5. Staļins pēc varas sagrābšanas 20.gs 20-tajos jau sāka gatavoties tālākam karagājienam.  Vispirms novācot "pirmās līnijas" konkurentus (Trocki, Kirovu...), kam sekoja tīrīšanas akcijas jau masveidā tā paša gadsimta 30to otrajā pusē.  Padarot visu PSRS kā paklausīgu cilvēku kopumu. 

6. Vienlaikus 20 gadu garumā tika radīta un attīstīta militārajam kompleksam padota rūpniecība, kas būtu spējīga ar pirmklasīgiem ieročiem apgādāt pasaules lielāko Sarkano Armiju. 

7. Jau pēc Pirmā Pasaules kara (kas bija cīņa par ietekmi Eiropā) Vācijā uzradās kāds Ādolfs Siglhūbers (pardon, ja precīzi nepateicu uzvārdu), kurš vēlāk labskanības dēļ pieņēma pseidonīmu un vēsturē iegājis kā Hitlers.  Arī Hitlers izgudroja ideoloģiju, kas atspoguļota grāmatā "Mana cīņa".  Arī- ar mērķi skalot smadzenes vācu "batrakiem", lai būtu aizsegs savam pasaules iekarošanas plāniem (sapņiem par Trešo Reihu). 

8. Staļinam radās plāns, ka ceļā "uz pasaules iekarošanu" Hitlers varētu noderēt... Tamdēļ iesākumā tika atbalstīta Hitlera nonākšanai pie varas Berlīnē (reishstāga vēlēšanās neļaujot vācu komunistiem apvienoties ar sociāldemokrātiem, kas savukārt deva iespēju Hitlera vadītajiem nacionālsociālistiem nonākt varas virsotnē). Pēc tam Staļins ar biedriem darīja visu iespējamo, kas palīdzētu Vācijā izveidoties totalitārajam režīmam pēc "psrs parauga". Gan ar materiālu palīdzību, gan arī ideoloģiski  tēlojot draudzību ar hitleriešiem.  Staļins labi zināja - Hitlers neapstāsies vien Vācijas teritorijā, bet gan dosies karagājienos uz pārējo Eiropu.

9. Staļina pasaules sagrābšanas plāns iesākumā realizējās spīdoši. Aizvadītā gadsimta 30to beigās hitlerieši sagrāba daudzas teritorijas, nostādot sevi pasaules priekšā kā ļaunie iekarotāji. Staļina tālākais plāns paredzēja - Sarkanā Armija kādā brīdī uzbruks kā "atbrīvotāji" Hitlera karaspēkam un iekaros visu Rietumeiropu, padarot visu šo teritoriju par vienu lielu PSRS ar kādām 45 "draudzīgajām sociālistiskajām republikām". Kas savukārt būtu viens gruntīgs solis vispasaules iekarošanas virzienā. 

10. Lai šis plāns realizētos arī turpmāk, Staļinam vajadzēja dabūt kopēju robežu ar hitleriešu iekarotajām teritorijām. Tā radās 1939. gada 23. augustā parakstītais "Savstarpējais neuzbrukšanas līgums" ar slepenajiem pielikumiem, kur tika paredzēta Eiropas teritoriju sadalīšana interešu sfērās. Latvija reizē ar pārējām Baltijas valstīm nokļuva PSRS ietekmē, kas pēcāk realizējās 1940. gada notikumos (Latvijas okupācija un inkorporācija PSRS sastāvā). 

11. Vienlaikus Staļina impērija turpināja gatavoties uzbrukumam Eiropas virzienā. Gan Sarkanās Armijas ģenerālštābā mācībās izspēlējot uzbrukuma scenārijus, gan uz kopējās robežas ar hitleriešiem krājot bruņojumu un armijas skaitlisko sastāvu.  Tamdēļ PSRS pusē uz kopējās robežas 1941. gada vasaras sākumā bija uzkrāts bruņojums kādas 3x lielākos apmēros salīdzinājumā ar vermahtu. 

12. Dažādi vēstures deduktīvie secinājumi liecināja par Staļina plāna "Grom" ("Pērkons") esamību, tā ietvaros bija paredzēts uzbrukt Rietumeiropai 1941. gada 6. jūlijā un pabeigt Eiropas pakļaušanas kampaņu līdz nākamās ziemas sākumam. 

13. Hitlers laicīgi saprata Staļina plānus jeb "cirvi sev aiz muguras", tamdēļ vermahta plāns "Barbarosa" vairs 4. reizi netika atlikts un tika realizēts 1941. gada 22. jūnijā kā pēkšņs uzbrukums austrumu virzienā. Līdz ar to gūstot iniciatīvu kara pirmajos divos gados. Karš bija pēkšņs arī vācu karaspēkam, kur zaldātiem un zemākajam komandējošam sastāvam tika par uzbrukumu paziņots 2 stundas pirms uzbrukuma PSRS. Jeb plkst. 2 naktī - pirms virzīšanos uz PSRS plkst. 3:15 naktī 22. jūnija rītā... Pirms tam vācu armija tika stiprināta "robežu aizsardzībai". 

14. Uzbrukums bija negaidīts Staļina kliķei un, pats galvenais, ŠAJĀ BRĪDĪ TIKA SAPRASTS - VISPASAULES KOMUNISMA UZVARAS PLĀNS NEKAD NETIKS REALIZĒTS. Karš nenotika pēc PSRA vadības scenārija. Bija jānodarbojas ar aizsardzības jautājumiem improvizācijas veidā. Tika saprasts, lai arī kāds būs turpmākais kara scenārijs- tas vairs nenovedīs pie vienas "lielas PSRS visas pasaules apmērā". Nāksies vien pastāvēt par "vienas mazas PSRS esamību". 

15. Sarkanajai Armijai nācās caur postījumiem un cilvēku zaudējumiem gandrīz 4 gadu garumā tikt pie pseido uzvaras, kur hitlerieši tika sakauti ar sabiedroto (kapitālistisko valstu karaspēku) palīdzību. Taču PSRS līdz ar to savus resursus izsmēla. Agonijas veidā "1/6daļa no Zemes progresīvā valsts" eksistēja līdz 1991. gadam, kad tā no iekšienes sagruva resursu izsīkuma dēļ. 

===========  

Daudzas nianses nepieminēju, taupot jūsu lasīšanas laiku. Un šo 9. maiju es nekādā ziņā neuzskatu par "kādu tur uzvaru". Šodien šīs dienas datums  tiek izmantots jau citos nolūkos. Krievijā daudzi skumst pēc PSRS laiku nostaļģijas un kādreizējās "varenības". Arī Latvijā daudzi ir šīs domas līdzskrējēji, kuri cita starpā vēl nav atmetuši domu par Latvijas nokļūšanu Kremļa sastāvā. Bet tas jau ir pavisam cits stāsts. 

Visi publiski vaikstās, bet slepeni skatās (mūzikas feļetons 28.3.2021.)

 Runa, protams, ir par 2021. gada "Eirovīzijas" laidienu.  Kura Samantai Tīnai būs jāiztur pamatīga konkurence no citu valstu pārstāvjiem.

Jau ne pirmo reizi saku- šajā mūzikas forumā konkrētās dziesmas panākumi ir ne tikai saistībā ar paša skandarba kvalitātēm, bet arī kombinācijā- kas izveidojas izlozes kārtībā. Kas pirms un kas pēc tam dziedās/ spēlēs. Viss atkarīgs no ļoti daudziem faktoriem: sākot ar apkārtnes politisko stāvokli, beidzot ar laika apstākļiem. 

Jā, un visam sekos publika visriņķī tuvējās un tālās robežās. Sekos gandrīz visi, izņemot- kas auguši vecos laikos laukos netāli no govju kūtīm un kuriem diena ir aiznemta nenogurstošos alkohola meklējumos. 

Pārējie pieplaks pie dažādiem ekrāniem, lai sekotu- kā tur Latvijas pārstāvei klāsies. Līdzīgi kā hokejā: kad lielajos laukumos dodas Latvijas izlase, tad par ledus nūju karsējiem kļūst pat attāli no šā sporta veida esošie. 

Kādu brīdi arī par mūzikas karsējiem kļūs liela daļa Latvijas iedzīvotaji. Jo- gala rezultāts konkrētai dziesmai nav paredzams līdz pat pēdējam brīdim...

Intriga vienmēr visus pievelk pie ekrāniem. Cilvēkiem vispār /katram/ ir vajadzīga kāda intriga. Ja ne kāda savādāka, tad - "kāds rīt būs laiks". 

Visi šo "Eirovīziju" skatīsies, kaut arī slepeni- dziļā vientulībā.

Pēc "ierakstu Gada Balvas 2020" (mūzikas feļetons 20.3.2021.)

 16. martā 2021. gadā - aizritēja kārtējais šis mūzikas forums. Ir domas...

Nepiedalos  "Vislatviskajākajā apliešanas pasākumā" (tas viss šķebina dūsu), bet jāpasaka- ir akmentiņš publikas dārziņā. Te dzīvo daudzi t.s. vienkāršie cilvēki, kuri sevi mēdz dēvēt "tautas" vārdā. Tad nu viņiem vienmēr viss ir slikti un vienmēr "visa pasaule samaitāta".  Arī šai "Gada Balvai" piedēvē visus nāves grēkus. Kā jau parasti... Vispār, ja kāds pie mums Latvijā kāds kaut ko sāk darīt PA ĪSTAM, tad jārēķinās - no dīvānā sēdētāju puses atnāks vārdu "melnais vilnis". Jau Ulmaņu Kārlis karu starplaikā reiz sacījās apmēram: ja kaut ko uzsāc, tad rēķinies- piedzīvosi vienmēr kritiku. Pārāk maigi gan toreiz izsacījās.

Doma 2. Ir prieks, ka šodienas laikos, kad viss kas ir ierobežots, mūsu muzicējošie censoņi nav sēdējuši rokas klēpī salikuši- bet saražojuši gada laikā albumus. Kas rekordlielā skaitā tika iesniegti šai "Balvai". Prieks par to, ka mūsu mūzika nemirst...

Doma 3. Tomēr kas jāsaka arī par pašu "Balvu".  Jā, pandēmija ir izaicinājums šodien ikvienam pasākuma organizatoram. Vieglākais ceļš- jebko atcelt, slēgt, aiztaisīt. Bet daudz grūtāk ir jaunajos apstākļos kaut ko uzorganizēt. Pats Kosmoss mums zemiešiem liek ieiet jaunā attīstības stadijā - vairāk attālināti un vairāk digitalizēti. Tas organizatoriem liek mainīties, atrast (pēc eksperimentu un kļūdu metodes) jaunus risinājumus... Konkrēti par "Balvas" šās reizes laidienu jāviedē: organizatoriskajai komandai bija smagi jāstrādā, jārod pēdējā brīža risinājumi, jāsviedrējas un jāimprovizē. Pirmajā "jaunā laika" reizē ne viss sanāca spīdoši. Sarīkojums likās tāds "stiepjošs", drusku formāls un tāds "kuri vajadzēja ātrāk pabrigt, un nost no kakla". Loģiski. Un tādai lietai cauri jāiet būtu ikdienam citam organizatoram, ja tāds pēkšņi stātos "Mikrofons Ierakstu" (un Co) cilvēku vietā. 

Neko darīt - katrs laiks uzliek savu zīmogu visam. Viss turpināsies pēc gada, vai ne?

Samanta Tīna - The Moon Is Rising. izredzes (mūzikas feļetons 13.2.2021.)

 Jā, beidzot prezentēta Latvijas - "Eirovīzijas" dziesma. 

Nu, nevērtēšu šodien ne kustības, ne mizanscēnu, ne kadra aizpildāmību. Tik pateikšu, Latvijas apstākļiem šī dziesma un klips ir pietiekams. Pat pašpietiekams. Daudz darba ielikts. Un - daudz "latvisku" atsauksmju saņemts vienas diennakts laikā pēc pirmatskaņojuma.

Šo rindu autoru vairāk interesē/ varbūt pat uztrauc... ko šajā Roterdamas mūzikas forumā pretī liks citu valstu pārstāvji. JO, katras dziesmas konkrētos panākumus šeit nosaka savietojamība. Jeb tas, kādā stilā uzstāsies katrs mākslinieks. Veidojas kombinācija. Piemēram, kurš uzstāsies pirms Tīnas, kurš pēc tam. Vai arī- daudzi demonstrēs "skatuves fizkultūru", varbūt prevelēs specefektu gāziens, vai varbūt ... tā vienkārši uz basām kājām?

Tur jau ir tas brīnišķīgākais, ka uzvarētājs iepriekš nav prognozējams. Bukmeikeri gan mēģina tur izteikt nākotnes redzējumus. Bet parasti gan jau neko neparedz...

Mājas darbs pirms "Eirovīzijas", protams, ir svarīgs. Bet īstā cīņa būs tur dažās dienās maijā. Kad Latvijas cilvēkiem šā gada Tīnas dziedātā būs nedaudz apnikusi, tad tikai pa īstam (varbūt) uzmurdzēs lielajā pasākumā... 

Dzīvosim, redzēsim.  Viss vēl priekšā, process sākas. 

Ir daža klusa aizdoma... (mūzikas feļetons 28.2.2021.)

 Kaut kas neklemmē...

Publiski izskanējušie vārdi nesaiet vienā līnijā ar darbiem. Gan visur citur, gan arī tai pašā mūzikā. Teiksim...

- publiski tādi mūzikai drusku vairāk pietuvināti cilvēki runā tik "par labu mūziku", taču reti kurš konkretizē: tieši kāda konkrēta mūzika ir "laba" konkrēti viņam pašam...

- visi noliedz, tomēr paslepeni skatās un seko līdzi "Eirovīzijai";

-  daudzi izliekas, ka nu tāda Samanta Tīna neeksistē, visa mūzika centrējas ap INOKENTIJU MĀRPLU. Bet realitātē pa klusām un pa laikam domās ir "kā tad dziedātājai tur Roterdamā klāsies"?

- daudzi izliekas, ka neeksistē tāds Radio 2 ar pieglaimīgo latviešu mūziku, tomēr relaksējoties vienatnē itin bieži ir šajos konkrētos radio viļņos.

- publiskā vidē vien tik runājas par kārtējiem "underground" saniegumiem, taču pa klusām uzmet acis Lielbritānijas un "Billboard" dziesmu augšējiem topiem.

Utt.

JO- tādi īstie "underground" karsēji pie mums Latvijā ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi/ nu labi - līdz 100tam. Lietai ir arī otra puse, īstiem mūzikas pārzinātājiem tomēr ir jāpaseko arī "topu" vieglākajam galam. Vai arī: popmūzikas zintniekiem par ļaunu nenāktu zināt vismaz dažus sasniegumus tālākos mūzikas lauciņos. Vispārējai erudīcijai. Vismaz ši rindu autoram erudīti cilvēki ir simpātiski.

Vai ne?

Tās aizkulišu sarunas... (mūzikas feļetons 27.2.2021.)

 Skatoties raīdījumu ciklu iekš LTV, kur Samanta Tīna gatavojas nākamajai "Eirovīzijai" - tur dažādi mūzikai pietuvinātie cilvēki gudri spriež par vispārējām norisēm Latvijas skaņu lauviņā. Reti tas gan "kadrā" izskan...

Bet vajadzētu tādām sarunām gan notikt biežāk. Jo mūzika (tostarp tās apakškopa - popmūzika) sastāv ne tikai no dzirdamajiem un vizuāli ietērptiem skaņdarbiem, bet arī no domu apmaiņas.

Izskatās, mums dzīvojot patēriņu sabiedrībā (ko gan uz brīdi pieklusinājusi pandēmija), mēs redzam rikai parādes pusi. Daudzreiz nenojaušot "aisberga zemūdens daļu" vai "kas lācītim vēderā".

Ļoti daudzreiz pat nenojaušam, cik liels darbs ielikts pat tad, lai noorganizētu nelielu/ vietēja mēroga mūzikas festivālu. Vai arī- lai uzņemtu un atrādītu pienācīga līmeņa mūzikas klipu. 

Visi kaut kur aizmugurē čubinās. Nav pienācīga savstarpējā komunikācija starp mūzikas cilvēkiem. Ir vien retas publikācijas par šo tēmu. Saprotams: mūzikas korepondentiem par šo darbu labākā gadījumā maksā bada grašus. Bet cik tad ilgi tā dzīvosi, ja jāiet ārā no vecāku paspārnes un pašam jāsāk maksāt komunālos rēķinus? Nav reitingi šādām publikācijām.  Cita lieta- ja jāraksta par Lembergu, Covidu, līķīšiem un kārtējiem atmaskotajiem nodokļu nemaksātājiem...

Hmm- viss paliek aizkulisēs?

Vispār jau skaņu māksla nāk no Kosmosa (mūzikas feļetons 25.2.2021.)

 Šodien runājam krietni gaisīgākās sfērās.

Jau zinām, ka mēs (katrs bez izņēmuma) ierodamies no Kosmosa šajā pasaulē uz "kārtējo darbadienu" Zemes virsū un pēc īsāka vai garāka brīža dodamies tur atpakaļ. Katrs mēs te esam ar savu misiju, katram no mums ir pa savam šī pasaule jādara labāka. 

Katram no mums ir savas spējas, kas izceļas "virs vidējā".  Katrs savā ziņā ir ģēnijs, lai gan ne katrs to sevī pamana...

Un - dažiem no mums ir paaugstinātas spējas uztvert Kosmosa vibrācijas un spēj tās pārvērst mūsu ausīm sadzirdamās skaņās.  Tā ir mūzika. 

Jāsaka, mums te pasaulē /daudzi domās pretējo/ nekas nepieder, mēs tās miljoniem lietas un nemateriālās bagātības tikai lietojam. Savas "Zemes darbadienas" ietvaros. Uz Turieni atpakaļ mēs neko materiālu (ieskatot pat savu ķermeni) paņemt līdzi nevaram. Nemateriālās lietas - gan. Domas, sajūtas, mūzika un mākslas domas ir tajā "filmā"- kuru izritināsim Likteņtēva (Dieva) priekšā jau pēc Zemes gaitu beigšanas.

Tātad - mūzika ir Kosmosa vibrāciju adaptācija mums dzirdamajā formātā. Tamdēļ jāsaka arī- tā nevienam nepieder, tā ir visas cilvēces ieguvums. Ko katram uz Zemes iespēja lietot - klausīties, bet dažiem to arī radīt. 

Un nav spēkā tās mantiskās attiecības, ko te cenšas iegalvot- kad nu kādam "tā pieder", un ar ko daži cenšas pat naudu nokāst. Nauda- tā ir tikai atlīdzība par padarīto darbi: par konkrētu koncerti vai albumu. Bet ne absolūtā versijā.

Šodien mēs vēl dzīvojam visai primitīvā sabiedrībā, kur izpratne par nemateriālām vērtībām nav nobriedusi. Viss ir nākotnes rokās... 

INOKENTIJS MĀRPLS - jau teju kā popmūzika (mūzikas feļetons 24.2.2021.)

 Komandā nesen kā bija traģisks gadījums... un kāda doma man pēc tam ir.

Par dažādām popmūziķu izdarītbām un notikumiem visi mediji ziņo redzamajās / pirmajās slejās. Tagad arī INOKENTIJU MĀRPLU tāpat noziņoja. Visa Latvija uzzināja par traģēdiju, tostarp tie- kuri par grupu dzirdēja pirmo reizi. Viņi laikam tur nav vairs nekādi pagrīdnieki?

Ir varbūt kāds cits iemesls... mediji/parastie/ ir piesātināti ar nekrofīlijas devu. Ziņo fiksi par aizgājējiem, ķidā "garšīgi" aiziešanas iemeslus, reportieri naski skrien uz notikumiem- kur tie ļīķīši gaidāmi, kā arī veic izvērstu prominentu cilvēku bēru aprakstus.

No mūzikas tālu (bet miroņiem tuvu) stāvošais TV3 raidījums "Degpunktā" arīdzan tiek atrādīts agrīnu vakariņu jeb vēl bērnu laikā. Jaunā paaudze laikus pierod, ka ar ikdienas līķīšu piedāvājumiem būs jāsadzīvo visas dzīves laikā.

Vispār medijiem- ir tieksme uz sliktajām ziņām, te Latvijā. Man sanāca čekot kaimiņvalsts Krievijas ziņu raidījumus. Tur kaut kā savādāk raidījumi tiek risināti. Katrā ir "valstī izdarīts, uzcelts, noorganizēts tas un tas". Vienvārdsakot - tajos raidlaikos ir pozitīviska piedeva. Saprotot, ka tā ir propaganda- un tie mediju paņēmieni ir labi aizgūti vēl no padomju laikiem. Kā zināms, PSRS gados propaganda bija nostādīta izcilā līmenī...

Mums "caur medijiem" - viss ir slikti un būs vēl sliktāk!? Un INOKENTIJS MĀRPLS visā šajā putrā tiek ierauts. 

Mūzika pārdzīvo cilvēkus (mūzikas feļetons 22.2.2021.)

 Kāds mūziķis aiziet Aizsaulē, tas diemžēl notiek laiku pa laikam... man rodas pārdomas.

Mūzika ir sava veida piemineklis, kas paliek pāri pēc tam - kad Cilvēks ir pabeidzis Zemes gaitas Dvēseles kārtējās "darba dienas" ietvaros.

Mocartam sagadījās nodzīvot 36 gadus, bet mūziku sacerējis- ka pietiktos 5 cilvēku mūžiem. Dažs cits uzcerējos 1 dziesmu, bet tomēt tā parskan visu pasauli.

Kad Cilvēks tikko aiziet- tad pārējiem palicējiem vispirms ir izbrīns "kamdēļ tik agri, varēja dzīvot vēl un vēl...". Bet jau pēc laiciņa - vairākiem gadiem - visiem sāk likties "tā laikam vajadzēja". 

Kurts Kobeins nav Mocarts- tomēr daži NIRVĀNAS hiti skanēs vēl un vēl. Jau tūdaļ pēc mūziķa aiziešanas PROM. Mocarta atstāto mantojumu tā pa īstam pamanīja vien 40 gadis pēc Komponista nāves.

ATKAL - tā ir lielā Kosmosa loterija, kas mums - zemiešiem- ir nezināma. Un netverama.

Laiks gan visu saliek pa vietām... pēc paliela laiciņa. Nekas vairāk. 

Mūziku taisīt "balvām" vai nē...? (mūzikas feļetons, 21.2.2021.)

 Ziemas izskaņā un pavasara sākumā ir visādas "Gada Balvas"...

 

Arī līdz gadskārtējai Ierakstu Balvai - vairs nav nekādi kalni brienami. Un, kā jau zinās izskanējis, tad uz šo pasākumu ir pieteikts rekordliels mūzikas ierakstu skaits.

Varētu domāt- mūzikas mākslinieki piecentušies tieši uz Balvu datumu. Protams, arī pandēmija te "palīdz". Mūziķiem piespiedu kārtā jāsēž mājās, tamdēļ ir vairāk laika komponēšannai, aranžēšanai un slavināšanai (angl. promotion). 

Lai varētu strādāt uz Balvas laiku- tad skaņdarbus/ albumus jāgatavo vasarā, rudenī "ar troksni" jāpalaiž tautās. Lai klausītāju/ un ekspertu galvās tie līdz Jaunam Gadam paspētu "ieieties". Un jau pēc gadumijas visi būtu gatavi par tiem padevīgi balsot.

Taču tai pašā laikā ir daļa mākslinieki, kuri garadarbus rada brīvi, savu darbu nepieskaņojot kādiem tur konkrētiem datumiem. Mākslinieciskā dvēsele atlaižas netveramā brīvībā. Nesteidzoties dzimst nesasteigta mūzika. 

Tātad - ir divas pieejas mūzikas veicējiem. Abas derīgas?

Īstais dziesmu youtube (mūzikas feļetons 20.2.2021.)

 Patiesībā tie populārākie ir pavisam citi ... viena saite ir raksta beigās. 

Sanāca uzrakt vienu mūzikas saitu- kas darīs traku statistikas cienītājus. Bezkaislīgie atskanošanas reizes cipari rāda visai savādāku ainu, nekā mēs te esam pieraduši- dzīvojot rietumu kiča ietekmes sfērā.

Kā rādās - arī Indijā (Bolivudā), Arābu valstīs, Ķīnā un ne tikai tur- skaņu industrija vārās pilnos mutuļos. Protams, attāli no mums. Un tamdēļ praktiski nezināma. 

Jā, širpotrebs valda visur, un smalkās plus alterntivās mūzikas cienītāji paliek tālu aiz borta. Arī citās zemēs trakmūzikas cienītājiem tālu jarokas- lai sameklētu savējās mūzikas bandas.

Bet man- par spīti visam: patīk ielīst šajā saitē, lai vismaz būtu lietus kursā, ko tā publika klausās ne tikai Latvijā... 

Īstais saits te: https://kworb.net/youtube/

"Priekšnams" – laba vieta jauno atrādei (mūzikas feļetons 15.2.2021.)

 Vēl viena aktivitāte jau labu laiku ir, laba šance atrādīties nākamajiem censoņiem.

Ar prieku varu sacīt, ka ne visi šajos sarežģītjos laikos ir rokas salikuši klēpī. Un rīkojas. Atkārtojos teicienā: vienīgā rīcība ir rīcība, viss pārējais ir atrunas.

Atkal ir jaunie, kuri visu par savu (vecāku) naudu izdarījuši – nopirkuši instrumentus, pēc tam veikuši pienācīgas kvalitātes ierakstus, pirms tam pašu mūziku ir samēģinājuši garāžās/ pagrabos/ bēniņos.

Rīcības cilvēki- piecēluši savas p* no dīvāna un iet šo nevieglo mūzikas ceļu. Daļa aplaužas un met mieru, bet daļa iztur pirmās nelielās grūtībiņas. Pirmais lielais dzīves rūdījums būs saņemts.

Protams, ne jau vien jaunuļi piedalās dažādos "jauno" pasākumos, bet – reti- tomēr gadās ka mūzikas prāta slūžas pavers arī pusmūžniekam un pat vecumā nedaudz pirms zārka.

Pats galvenais: esam aizdzīvojušies līdz laikiem – kad uz skatuves netiek vien absolūtie sliņki vai tie, kam šī lieta vispār neinteresē.

"SWH Priekšnama" saite: https://radioswh.lv/prieksnams/ Raidlaiks- otrdienās no plksy. 19:00.

Mūzikas topi vs "Eirovīzija" (mūzikas feļetons 14.2.2021.)

 Jautājums - kur mūzikas ir kvalitatīvāka?

Censoņiem ir abās pozīcijās jācīnās... jo:

1) pop-topos šī cīņa ir garāka, katra konkrētā dziesma "grib" atrasties topu augšgalos pēc iespējas ilgāk, un arī pēc iespējas augstākās vietās. Jo, tas tomēr papildina popmūziķu (un viņu producentu) kabatas;

2) bet "Eirovīzijā" uzvarēt- tā ir visai prestiža lieta. Ja tas tā notiek, tad mākslinieks ir pamanīts arī pasaules mūzikas industrijā. Noteikti savulaik arī mūsu Marijai Naumovai laikam pēc uzvaras vienā no reizēm - bijuši sadarbības piedāvājumi. Bet māksliniece izvēlējās ģimenes dzīvi un darbu dziedāšanas studijā. 

Tas, ka "Eirovīzijas" konkrētā gada uzvarētājam atversa daudzas mūzikas industrijas durvis- tas nenoliedzam. Bet tikai daži to izmanto. Vislabākie piemēri ir ABBA, Selīna Dione (Eirovīzijas laikos pārstāvēja Šveici), LORDI... kā arī dažas nr.1 "Eirovīzijas" dziesmas aizgākušas lielajā apritē (jau aizmirstot pašu mākslinieku uzvārdus...). 

Bet "Eirovīzijā" daudzas dziesmas ir profesionālie brīnumi/ un arī izgāšanās... ja kas. 

KOPUMĀ: gan topos, gan "Eirovīzijā" mākslinieki cenšas, un skaņu māksla abās mūzikas pozīcijās ir apmēram vienādi augsta. Šis jautājums mūzikā vēl nav izšķirts...

Pankroks - nu jau pusmūžnieku mūzika (mūzikas feļetons 13.2.2021.)

 Laiks neglābjami iet uz priekšu- un līdzi mainās arī mūzikas paaudzes...

Reiz bija laiki, kad daļa tagad vairs ne jaunībā esošie aizrāvās ar visādiem alternatīvajiem mūzikas stiliem.  Savukārt viena daļa no tikko pieminētajiem ... aizvien ir turpat savā mūzikas skaņu izpratnē. 

Sagadās, kad reizēs- kad atkal var "pasist jaunību", tādi apsviedīgi onkuļi nu jau ar vēderiņu un visai papliku galvas virsu... paņem mākslīgo grebeni (tādas kaut kur pārdod veikalos, ir redzēts) un pakaifo tur SEX PILSTOLS, CLASH vai RAMONES skaņu vakarā. 

Paies vēl gadiņi 20mit, un tad jau ar sirmiem matiem un spieķīti pie rokas... atkal pa reizei vienpatnībā kāds uzvilks padilušo mākslīgo grebeni un nodos pa "bundžām" pie attiecīgām senajām meldijām. Lai tūdaļ pēc tam dotos paspēlēties ar mazbērniem.

Bet tad, kad bijušie panki staigās Aizsaules pļavās, un šamējiem nebūs vairs nekādas daļas gan Zemes lietām, tad par pankroku un citiem alternatīvajiem stiliem interesēsies labākajā gadījumā mūziikas vēsturnieki no aiznākošās paaudzes. 

Bet par kādiem stiliem šodien kaifo tagadējie padsmitnieki? Šķiet- par triviālo popmūziku. Bet tas jau ir pavisam cits stāsts. 

Parunājām par attīstību...

"Sirdsdziesma" - mazā spraudziņa šlāgermūzikai (mūzikas feļetons 12.2.2021.)

 Šlāgermūzika pie mums vēl eksistē...

Pandēmijas laikos visa Rīgas un Latvijas lauku koncertdarbība ir pieklususi. Nenotiek pat privātās mājas ballītes. Klusums skrien pāri laukiem.

Un tomēr Latvijas TV ir iknedēļas raidījums "Sirdsdziesma", kur tiek prezentētas daudzas dziesmas no šlāgermūzikas gala. Kā rādās, aizvadītā gadsimta 90tajos jeb pēc Latvijas Neatkarības atgūšanas- mums parāvās vaļā arī šīs slūžas. Kur pierastā ballīšu mūzika attīstījās līdz vairākām vērā ņemamām mūzikas grupām.

Latvietība jau vēsturiski savijās /vairāku gadsimtu garumā/ ar vācu muižniecību, reizē "importēdama" ar vācisko šlāgeri, kas itin labi iedzīvojās arī Latvijas vidē. Vēl tam pa virsu jau mūslaikos veiksmīgi iekomponējās arī amerikāniskais "country". Loģiski- reizē ar citām amerikāniskā dzīves stila ārējām izpausmēm.

Mūsu šlāgermūzika vēl dzīvo tieši pateicoties "Sirdsdziesmas" radījumam, jo citi izpausmes gali šajos laikos ir aizsieti. 

Kā saka - viss turās uz vienas naglas. 

Patrišu paņēma uz rietumiem (mūzikas 8.2.2021.)

 Kaut kas sakustas pasaules mērogā ... un...

Patriša ir īstajā vecumā = laikam +/- 20 gados, ar hipsterisku skatuves vārdu, kas nekur neatšķiras no Dua Lipas vai Arianes Grandes... Un tamdēļ kāda prominenta firma nolēma paeksperimentēt ar Latvijas censoni. Tālāk pafantazēju.

Nu tad Patriša kādā Somijas studijā iedziedās kādu dziesmu. Producenti ierādīs dziesmas stilu, virzienu. Pašai Patrišai tur būs maza teikšana, dziesmu sacerēs kāds otrās šķiras angļu komponists.

Pēc tam Patrišu ievedīs kādā zālē, kur prieksā jau būs jauns meiteiņu bars. Viņas saskaņoti uztaisīs fizkultūru aizmugurē, Patrišu iefilmēs atsevišķi. Pēc tam ar "smagām" kompjūteru programmām visu samontēs kādā mazbudžeta "pasakā". 

Nu tad lielā firmā reizē ar vairākām citām dziesmām arī Patrišas melodiju nosūtīs kādām pār100 radiostacijām.

Tālāk - ārzemju mazie producenti skatīsies, vai publika ievirzīs Patrišu kādos "airplay" topos. Jā nu notiek šis mazais brūnums, tad ārzemju studijas bosi sagatavos Patrišu izdot kā sniglu.

Ja nu notiek vēl lielāks brūnums un šī dziesma iekļūst singlu topā... tad jau sāksies lielā dzīve mūsu Patrišai. Bail pat iedomāties, un tas jau ir pavisam cits stāsts.

Vai ne? 

Vecuma mēraukla (mūzikas feļetons 7.2.2021.)

 

Trešo reizi par publikas lietām... arī tas ir vērojams. 

Daudzreiz dzirdēts no faniem: "viss beidzies ar Elvisu Presliju", "nekas vairs nav radīts pēc THE BEATLES", "LED ZEPPELIN ir pēdējie patiesie", "pēc TAKE THAT nekas vairs neeksistē", "Džastins Timberleiks ir pēdējais ģēnijs", utt., utjpr.

Kādreiz bija slavens teiciens "pasaki, kas ir tavi draugi, tad pateikšu- kas esi tu pats". Ar tādu pievilktu asti varētu sacīties "pasaki, kas ir tava mūzika- tad pateikšu, kas esi"...

Jā, visi noveco, un te nekādi izņēmumi nav. Arī attieksmē pret mūziku, viss kaut kur galvā apstājas. Viena no vecuma pazīmēm ir (neatkarīgi no nodzīvotā gadu skaita) spējas zudums -mainīties. 

... un arī iecentrēšanās uz kaut ko senu. "Reiz zāle bija zaļāka, saule zeltaināka". 

Bet ir jaunā publikas daļa, kas patreiz kūņojas ārā no pamatskolas vecuma. Sākas kaut kāda attieksme pret mūzikas mākslu. Dažs ņem rokās ģitāru, lai "sekotu Džastinam Timberleikam", ja būs pietiekams krampis- tad aizkūņosies līdz savai mūzikai un grupai. Bet vairākums kūņosies masīvajā popmūzikā, tā arī no tās nekā nesaprasdami. 

Un reiz pienāks savs vecums "kad man reiz viss beigsies ar KONKRĒTU MĀKSLINIEKU". 

"Piesātinājuma sindroms" (mūzikas feļetons 6.2.2021.)

 Atkal par publikas lietām...

Teju 30 gadus vēroju vēl kādu parādību, kas iemitinājusies mūsu cilvēkos.

Labi atceros tos laikus, kad rietumu mūzikas informācijas druskas un arī pašus rokmūzikas ierakstus varēja sadabūt tikai nelegāli. 

Viss kardināli mainījās līdz ar PSRS nobrukšanu. Tad nu mūzikas skaņas un tā pati informācija piejama visur un vienmēr. 

Kas tad notiek? Izrādās "viss mums ir piesātināts", un iestājas pretējais efekts- nevienu vairs nekas neinteresē. Varbūt pārspīlēju, bet tendence ir šāda. Visiem pie "kājas", ja kādi jauni LV rokcensoņi uzcērt albumu. Visiem "pie kājas", ja ir mums "Roka Nemieri" vai Lingas klipu televīzija. "Visiem pie kājas", ja "Muzikālās Bankas" šajā laidienā uzvar kaut kāds Busulis.

Vispār visiem pie kājas viss ir... 

Tā jau ir aksioma- ja kaut kas ir pietiekami un vienmēr pieejams, tad tas pārstāj raisīt interesi. Tas jau pārvēršas par kaut kādu "fonu". Par skanošu mūziku kaut kādā "Maksimā". 

Ko te lai dara kādi- kuriem nav vēl pārgājusi vēlme DARĪT? DARĪT. Jo - vienīgā rīcība ir rīcība, viss pārējais ir atrunas (feisbuka dziļumos izlasīts teiciens). Un priecāties par to, ja izdodas ietekmēt pasauli. 

Popmūzika- tagad dominē dziedātājas (5.2.2021.)

 Mūzikas vieglajā galā gan ASV, gan Lielbritānijā dominē daiļā dzimuma dziedātājas drusku virs 20...

Attēlā: Olīvija Rodrigo- līderis teju visos popmūzikas topos

Nupatās ir uzlēkusi - Olivia Rodrigo (instagram https://www.instagram.com/olivia.rodrigo/)   Nez kuros miljonus kabatā bāž Teilora Svifta. Šai dziedātājai 2019-2021. gadi bijuši sevišķi audzelīgi. 

Līdzīgi- arī Ariana Grande. Lady Gaga- vēl nesenā slavenība - tagad ietur drusku pauzi. Dua Lipa, kura nebija visai veiksmīga modeļu jomā, tagad daudz veiksmīgāka dziedātājas līnija. Ir daudzās valstīs iekš "top 5". 

Šo rindu autors jau 35 gadus seko līdzi arī topiem. Vēl no radio Luksemburga laikiem. Tie bija maģiski brīži, kad laika posmā no 22:00 līdz 24:00 pirmdienās bija Lielbritānijas top 40.

Un pie viena varbūt izskaidrošu - ar ko mūzikas fans atšķiras no mūzikas pārzinātāja. Pirmais gandzīz visu zina par kādu konkrētu grupu vai mākslinieku. Vai par kādu mūzikas novirzienu. Otrais cenšas "turēt roku uz pulsa" visai neakadēmiskai (varbūt arī - akadēmiskai) mūzikai. 

Kas tad ir labāk? Saku- erudīcijai ir nozīme. Vienmēr...

... un publika...? (mūzikas feļetons 5.2.2021.)

 Pēdējā 30gadē strauji izmainījusies...

Tā nu tas ir. Vismaz šo rindu autors apjēdzis, ka apstākļos, kad visa mūzika tiek "ar karoti mutē ielieta"... tā gandrīz nevienam nav vajadzīga. 

Skaņas gan labi kā fons kalpo, kaut vai "Maximas" lielveikalā, vai arī caur modernām tumbiņām kaut kur uz ielas paspēlēt- atkal "fonam". 

Vairs neskries te neviens uz nelielas grupiņas koncertu kādā nelielā kultūras namā. Popmūzika arīdzan vairs nav konkrēti izpildītāji, bet gan ir kā izplūdis ķīselis atkal fonam. 

Protams, ir izņēmumi. Smagās grupas pamanās nelielus tusiņus sataisīt, pie tā paša arī dod iespēju bariņā alu padzert. 

Laikam tas nav pārāk labi, ja visa skaņu informācija vienmēr ir pieejama. Jaunie censoņi- klausītāji- ir apjukumā un "sadrumstaloti". Agrāk bija visiem elki LED ZEPPELIN, BLACK SABBATH, DEEP PURPLE, tur visiem par visu bija skaidrs.

Tagad pateicoties IT tehnoloģijām- mūzikas bandu skaits neizmērojami palielinājies. Un atkal lielā Kosmosa loterija liks saprast: kurus atcerēsies, kurus aizmirsīs jau pēc pusgada...

"Roka Nemieri"... ir darītāju komanda (mūzikas feļetons 4.2.2021.)

Tā nu tas ir...

Jā - zem "Radio SWH Rock" trešdienās 20:00 skan visai metālisks raidījums, kur pilnā mērā skan Latvijas rokmūzikas pasāžās.

Ir mums arī darītāju komandas - kur viss centrēts uz rezultātu. Kas šajā gadījumā ir varen izdevies: ir regulārs "logs" uz Latvijas rokmūzikas jaunākajām norisēm. 

Viss tas kaifs ir radītāju rokās. Jūtams, ka tiek veikts aizkadra darbs lielās devās.

Visam ir otra puse - publikas uztvere. Latvijā ir tādā nihilistiska un apātiska attieksme pret visu, tostarp jauno mūzikas bandu darbību.

Ja kāds grib kādu jaunu aktivitāti izvest dzīvē, tad jārēķinās.. iesākumā "Jūs" nesadzirdēs, būs agresīvi negatīvi komentāri pēc laiciņa "kad būsim izbļaustījušies". 

Arī "Roka Nemieru" saistībā neesmu dzirdējis sajūsmu, kaut gan šamējie ir sen pelnījuši. 

Laikam tā tomēr ir lielā Kosmosa loterija (mūzikas feļetons 3.2.2021.)

 Kaut kāda nolemtība no augšas ir...

... jo daudzreiz notiek nesaprotamas lietas. Dažs mākslinieks cenšas, rada gandrīz debešķīgu mūziku, cenšas to visiem iebarot. Bet reakcija nekāda.

Cits par mākslinieku dēvētais dzerstas pa krūmiem, vien īstajā laikā un īstajā vietā iebāžas ar savu vienkāršo dziesmu. Un viņu atceras vairākus gadu desmitus.

Realitātē mūzikas mākslinieki  ir "pa vidu šiem grāvjiem". Tomēr katra komkrētā censoņa ceļš ir netverams, dziesmas izsprūk, bet apkārtējā ekstremālā dzīve berž un kairina ar visādiem apstākļīem.

Kad nu pienāk Zemes darbadienas finišs, tad ir īstais novērtējums. Daudzreiz īstā slava uzplaukst tikai labu laiciņu pēc mūzika aiziešanas smilšu cisās. 

Pats galvenais - nekad nav iespējams zināt, kā tad rullēsies tas mūžs māksliniekam, kurš nolēmis ar mūziku draudzēties. Un vispār- kāds nu kuram tas rullēsies arī ārpus skaņu mākslas ietvariem? 

Ir vai nav mums tā mūzikas industrija (mūzikas feļetons 2.2.2021.)

Atkal viens jautājums...

Pa "lielam" teikšu - tādas Latvijā patreiz NAV! Kāpēc tāda doma? Manā izpratnē - mūzikas industrija ir tad, ja tajā strādā visai daudz profesionāļu. Latvijā patreiz par profesionāļiem var uzskatīt tikai "MicRec" darbiniekus, citas mūzikas izdevniecības ("Mapls", "Balss", "Lauska"...) ja ne pagaisušas pavisam, tad savu darbību samazinājušas tuvu nulles līmenim.

Arī Ainars Mielavs pandēmijas pēc nesen aizklapēja "Upes" mūzikas veikalu. Atlicies "Randoms" veikals. 

Industrija nav, bet ir daudz muzicēt griboši cilvēki. Albumi tiek izdoti visai lielā skaitā. Tomēr lielā daļā gadījumos- diski ir nelielā tirāžā, gatavoti par saviem līdzekļiem. Bez domas ar disku komerciāli nopelnīt, ar domu- sevi apliecināt, atskaitīties Kosmosam. Un arīdzan viens ķeksītis ir mūzikas disku atskaitēs. 

Notiek arī pasākumi... Pandēmijas pēc- ļoti nelielā skaitā, pirms pandēmijas arī mērenā režīmā. Nez kad koncertdzīve atdzims pirms pandēmijas līmenī? Šķiet- pēc ļoti ilga laika, varbūt 2023-2024tajos gados.

Mūzikas publicistikā ir daži darbojošies uzvārdi. Bet, garos tekstus šodien neviens nelasa, rakstiem lielas nozīmes nav. Kādam izteiktam mūzikas fanam, kurš grib izpausties pa īstam - labprāt ieteiktu izvēli: publicistika komplektā ar nabadzību vai meklēt kādu citu ar mūziku nesaistītu darbu. Kur sevi var kautcik materiāli nodrošināt (runā, ka zivju cehos trūkst darbarokas),

Par mūzikas pazīmēm iecina arī "Ierakstu Gada Balva", kura arī šogad notiks ...martā. Esot iesniegts uz to rekordlieks ierakstu klāsts, no kura uz šo brīdi atlasītas jau nominācijas. Bet tas ir viens pasākums, kuram "sekas" vēl būs...

Nav mums tā mūzikas industrija, vai varbūt domājat citādi?

Divas pieejas (mūzikas feļetons 1.2.2021.)

Kas par 2 pieejām?

Runāju par informācijas krāšanu. Arī mūzikā... Es atceros laikus, kad laba rokmūzika bija pieejama tikai nelegālā veidā. Tad nu 10 gadu garumā jūsu padevīgais kalps rātni plauktā krāja lielās magnetfona lentes, vēlāk kasetes, pēcāk arī dažu kompaktdisku. Nebija variantu, līdz...

...pienāca laiki aiz 2000šajiem. Tad nu ir youtube, spotify un citi servisi. Kuros var iegriezties jebkurā laikā un paklausīties jebkuru mūzikas mākslu. Nav vajadzības taisīt tur kādus informācijas kalnus savos plauktos. 

Kaut kur izlasīju - ir eiropeiskais un ir amerikāniskais informācijas apstrādes stils. Eiropeiskais tad nu būtu- krāt visu sev interesanto mājās uz plaukta. Amerikāniskais turpretī būtu- šo informāciju fiziskos kalnos nekrāt, taču vienmēr labi zināt= kur šāda /mūzikas/ informācija pieejama...

Lieki sacīt, šo rindu autors jau labu laiko lieto amerikānisko pieeju. Tas ir ērtāk un lētāk... Atbildu uz reizi, man nav mājās neviens kompaktdisks, agrāk uzkrātos LV mūzikas ierakstus esmu atdevis dažam publicistam. 

Kā ir ar jums?

Uzvarēja Busulis (mūzikas feļetons 31.1.2021.)

 "Mūzikākajā Bankā" šogad noslēguma koncertā viss noritēja loģiski...

Busulis jau labu laiku mums ierāda, ka ar labu menedžmentu "aizmugurē" var sasniegt visai fantastiskas virsotnes. Kas arī pierādījās šajā pasākuma reizē.

Tā nav nekāda vieglā māksla- nepazust no aprites arī  pandēmijas laikā.  Busulis ir visor un visos medijos. Drīz spēkā būs teiciens - "mūzikā bez Busuļa vispār nekas nenotiks". 

Jāsaka- darītājs pamatīgs, un šajā ziņā vadošais šodien. 

Tikai darīšanas vaina. 

"Mūzikālā Banka 2021" (mūzikas feļetons 30.1.2021.)

Šis kārtējais pasākums ir klāt...

Pasākuma komanda darbojas  jau vairāk kā 20 gadus. Darot melno darbu- bez jebkādas kritikas no mediju puses. Pasākuma ietvaros mūsu apritē nonāk daudzas jaunas dziesmas. Gadiem... 

Arīdzan tagad vakarā izskanēs labs strēķis tādu ne visai dzirdētu skaņdarbu virkne. Tāds svaigums jaušams.

Reiz bija populāras "Mikrofona aptaujas", kas cita starpā deva tādu ieskatu konkrētā gada mūzikā.  Tagad līdzīgi ir caur "Muzikālo" banku.

Finālā esošās dziesmas arī šogad ir izstrādātas, apstrādātas, uztrenētas arī dzīvajam ēteram. 

Pasākums atrāda to, ka mūsu cilvēkiem nav pārgājusi vēlme muzicēt. 

Priekš kam viņi dara(mūzikas feļetons 29.1.2021.)

Tāds tas jautājums...

Pasaulē līdzās pazīstamajām ir daudzi (daudz daudz vairāk) vārdi, kuriem uzskrienam virsū nejauši. Un tomēr - viņi sacer, raksta, ieraksta un dažos gadījumos pat uzdabūjas uz koncertskatuves... 

Nav nekādu domu šamējiem - bet aiz viņiem paliek kaut kāda jauna skaņu māksla. Kaut kur youtubē vai kādā citā skaņu nesējā paliek "nospiedumi". Kurus ķidās tur atkal kādi mūzikas apskatnieki entuziasti. Agrāk vai vēlāk...

Paies gadi- un atkal kādi urķēsies, un atkal domās "a priekš kam vajadzēja". Laikam jau ir darīšana ar kādu publikas daļu, kuri iekšēji jūt saskarsmi ar Kosmosu. Dažiem no mums ir paaugstinātas spējas no Augšas nākošās vibrācijas adaptēt ausīm.

Trakmūzikā viss materiālā ziņā notiek kā popmūzikā, ir izdevumi. Bet ir apziņa, ka nekad nebūs mūzikas naudas kāsēji.  Tad- kamdēļ viņi dara?

Un tomēr rosība mums ir (mūzikas feļetons 28.1.2021.)

 Priecē šāds fakts. 

Teiksim, šodien- onlainā paklausījos LRadio visus kanālus. Mūzika daudz un dikti rullējas. Ir "Muzikālā Banka", kur tūliņ būs finālkoncerts.  Reizi nedēļā iekš LTV notiek "Z Studijas" koncerti. Un tad vēl tai pašā LTV ir iknedēļas "Sirdsdziesma". Vēl arī dažas komercraidstacijas pilda gaisa un online kanālus ar latviešu mūziku. 

Arī TV rīta kanālos ir - nu jau kā tradīcija - katru darbadienas agros rīto atrādīties pa kādam (daudzreiz pirmo un pēdējo reizi) māksliniekam. 

Jā, it kā daudz rosības mums ir... Jautājums, kur tad šīs skaņas paliek?? Nekur... Mums tā publika uztver "kā fonu", Latvijā kaut kas it kā rodas. Bet pēc tam turpat "nomirst".  Līdzīgi kā ūdensrozes piemājas dīķī.  Bet tas jau ir pavisam cits stāsts.

Ko tad darīt jaunajiem šodien? (mūzikas feļetons 27.1.2021.)

 Situācija Latvijā (un citur pasaulē) nav vienkāŗša...

Pandēmija te visus "piespiedusi" pie zemes. Nekas nenotiek. Jaunajiem čaļiem, kuri garāžā cemšas ar ģitārām ievirpināt sava mūža akordus, ir tāaaaaaaaaaals ceļš priekšā. Jāpierāda vispirms sev, tad dažiem tuvākiem draugiem. Tad uzdarbošanās soc-medijos. 

Teorētiski viss skaisti. Tā robežšķirtne ir tad, ka jaunuļi reāli paceļ pēcpuses un reāli sāk taisīt skaņu mākslu. Un ir gatavi to darīt vismaz nākamos 20 gadus.

Šo rindu autors cer vēl uz kādu censoni, kurš pa visām Rīgas garāžām meklēs spēlētājus.

Es te aprakstīju ideālu situāciju un turpinu par to sapņot.

Kur ir mūsu ikon-dziesmas no 2020šā? (mūzikas feļetons 26.1.2021.)

 Pagaidām iskatās - neviena nebūs...

Gads nupat aizritējis, šā rindu autoram neviena ausīs nav aizķēruses. Ikoniska dziesma, tā ir tāda, kura izturējusi vismaz 3 gadus. Un, ja arī pēc tam tā tiek spēlēta, tad tā ir maza pretenzija tai ieiet lokālajā LV vēsturē, 

Vispār tā vēl viena ideja kādam jaunam mūzikas censonim - savākt šādu sarakstu un nopublicēt kā rakstu. Būtu padarīts oriģināls darbs. 

Drīz jau aizskanēs "Mūzikālā Banka", pēc tam Ierakstu Gada Balva, .... pēc kam būs klusums. Kaut kur pavīdēs pārceltā Eirovīzija. Bet: vai rā paliekošā prātā Gada Dziesma būs?

Vai ne?

Mūzika balstās arī uz "klikšķināmiem" cilvēkiem (mūzikas feļetons 11.1.2021.)

 Nekas šeit nav pie mums mainījies jau kopš interneta ieviešanas, varbūt jau arī agrāk. 

Par "klikšķināmiem" cilvēkiem saucu tos, kuru Vārdus ieraugot, visiem gribas "uz tiem klišķināt". Vai meklēt par tiem arī papildus informāciju. Pazīstamas personības, par tādām tās kļuvušas pateicoties draudzībai ar medijiem. 

Nav pārāk svarīgi, vai daža Personība ir kaut ko paliekošu radījusi mūzikā, vai arī tikai pazīmējusies kadrā - cilvēki aizvien tikai domā par šīsdienas varoņiem.

Tā ir vesela anatomija - kā konkrētais Personāžs kļuvis par "klikšķināmo". Tas ir garš stāsts katrā konkrētā reizē, Bet šādu anatomiju ir vērts pētīt. Varbūt nākotnē - kādi studenti par šādu tēmu rakstīs kursa-/ vai diplomdarbus? Kuri atkal nogulsies augstskolu putekļainajos plauktos. Bet, tas jau ir pavisam cits stāsts.

"Balvas" vairs nebūs kā agrāk (mūzikas feļetons 10.1.2021.)

 Katra gada sākums - ir dažādu "balvu" laiks. Taču nekas vairs nebūs kā agrāk...

Dažādās mūzikas "Gada Balvas" būs /formā un varbūt saturā/ mainīties piespiedu kārtā caur šo pandēmiju. Vairs nevarēs tādā nepastarpinātā barā pulcēties cilvēkiem. Vismaz ne 2021. gada garumā. 

Nāksies apgūt jaunas prasmes. Visādi- attālinātu digitalizāciju. Vai arī vispār atlikt termiņus, lai iegūtu laiku visādu jaunu ideju izstrādei. 

Vienvārdsakot- šis Saules Riņķis nesīs korekcijas (jaunas) visādu mūzikas galā- pasākumu sarakstā. Kā jau daudzviet citās sabiedrības norisēs - piespiedu kārtā.

Pasaules restarta ēnā... 

Vai iespējama tāda - rokvīzija (mūzikas feļetons 9.1.2021.)

 ... analoģiju velkot ar pazīstamo popmūzikas forumu "Eirovīzija".

Varbūt sapulcēsies daudzas rokgrupas, pa vienai no katras valsts (Eiropas vai pat visas pasaules) un vālēs uz vienas skatuves pa vienai dziesmai. Metālisti tad balsos, izveidosies gada tops ar attiecīgo uzvarētāju. 

Ko par to teikts pašu rokgrupu mūziķi? Visticamāk - neko. Šī publika ir intraverta, un šamējiem nepatīk, ka salīdzina ar citiem. Labāk piedalīties- "Wacken" un citos trakmūzikas festivālos...

Varbūt uzradīsies kāds censonis, kurš internetā uzorganizēs kādus online vīzijas. Un tad būs kāds pavērsiens. Šim censonim nepieciešams pārvarēt visādas pretestības un šķēršļus. Un darot šo darbu kā pamatdarbu. 

Popmūzikas "Eirovīzijā" katrs mākslinieks dabū bezmaksas publicitāti "vismaz uz 15 minūtēm". Rokgrupām par publicitāte jāsacenšas ar saviem spēkiem un resursiem.

Vai ne?

Samantai Tīnai ir divreiz lielāka publicitāte (mūzikas feļetons 8.1.2021.)

 ... kā jau pirms nākamās "Eirovīzijas".

Zinām, ka ikgadējā "Eirovīzija" tur tālu Eiropā- ir katras valsts, arī Latvijas, viena no labākajām reklāmām. 

Kā tad ir parasti? ... Latvija izvirza savu pārstāvi šim Eiropas popmūzikas forumam. Kādus mēnešus iepriekš pirms maija, tas Latvijas mākslinieks tiek iebīdīts medijos. Pēc mūzikas maijā, kur Latvijas pārstāvji parasti negūst nekādas augstās vietas, tiek aizmirsti (gandrīz). 

Samantai Tīnai ir paveicies - 2020. gadā Eirovīzija pandēmijas pēc tika atcelta, un Latvija savu pārstāvniecību nemaina. Tātad jau otro gadu pēc kārtas, un mūzikas māksliniece mediju ielokā arīdzan ir divreiz garākā laikā.

Patreiz gan nav zināms, kādā formātā notiks pārceltā Eirovīzija, un vēl lielākā miglā tīti mūzikas foruma notikumi un apveids. Tā vai citādi. pandēmija dod dažiem papildus šanci. 

Busulis (pagaidām) neizmanto kādu iespēju (mūzikas feļetons 7.1.2021.)

 Savulaik dažu iespēju izmantoja Maestro Raimonds Pauls...

Visi, kuriem šodien ir vismaz 50... atceras "Mikrofona aptaujas" no aizvadītā gadsimta septiņdesmitajiem un astoņdesmitajiem. Gadskārtējos mūzikas topos iesākumā kādus 10 gadus uzvaru svinēja atkal Maestro. Un vismaz vairākas reizes Maestro "Mikrofona" gada izskaņas koncertos veica uznācienu ar "bis" numuru. Kur jau aiz rezultātu paziņošanas prezentēja kādu jaunu skaņdarbu, kas nākamajā Saules riņķī - līdz nākamās "Mikrofona" noslēguma koncertam jau kļuva par hitu.

Tās bija dažas epizodes. Bet bija arī kas cits: kādus 3 desmitgades Maestro vārds "atvēra daudzas durvis", un daudzi līdz tam nezināma mākslinieki slavas saulītē- kaut uz īsu brīdi.

Taču gadi iet, nomainās politiskās situācijas, iedibinās par kādi vietējie mūzikas biznesiņi. Maestro ir lielos gados, bet - gods un slava, aizvien ir darbīgajā līmenī un netaisās gulēt uz "slavas lauriem". 

Šajā brīdi beigšu runāt par Maestro, bet iesākšu mīt vārdus par kādi, kurš varētu jau visai drīz pārņemt šo lobēšanas stafeti 

Jā, arī rietumu popmūzikas pasaulē šāda prakse ir pazīstama, kur daži "atslēgas" cilvēki "aizliek vārdu" dažiem citiem vajadzīgiem cilvēkiem. Un tad nu jauna grupa tiek pie albuma vai par "iesildītājiem" vareno rokgrupu koncerttūrēs. Bet šiem jaunajiem bija par to jāšķiras no pieklājīgas naudas summas. 

Jā, mums ir mākslinieks, kurš bieži un visur pamanās būt. Un arī šodien, kad pandēmija daudziem citiem ir aplauzusi mūzikas iespējas. Jā, Intars Busulis kādu laiku izceļas ar fenomenālām darba spējām, protams, ne bez menedžmenta komandas palīdzības. 

UN te nonākam pie raksta galvenās tēzes. Laikam / tas tāds laika jautājums/ arī Busulis sāks aiz sevis vilkt kādus "jaunos un perspektīvos". Tad Intaru varēsim saukt par nobriedušu mūziķu. Patreiz manuprāt - ir vadošais censonis Latvijā. 

Mūsējie ta' grib doties uz ārzemēm... ? (mūzikas feļetons 6.1.2021.)

 Izskatās - ne visai...

...jo tepat Latvijā ir labi, un negribas izkrist ārā no komforta zonas. Visbiežāk /daži/ ir pieraduši pie pašmāju medijiem. Kur regulāri var atradīt savas "galvas kadrā". Kamdēļ no jau /un vispār/ piepūlēties atkal, kad jāpārskrien pāri jau daudz augstāka līmeņa 

Pasaulē/ lielākajās pop-rok mūzikas valstīs ir liela konkurence jau turienes vietējo vidū. Nemas jau nerunājot par ienācējiem no svešatnes. Lai aizdabūtu kādus aiz robežstabiem, konkrēto mākslinieku menedžmentam ir jāatrisina daudz un dažādi jautājumi: sākot ar "turienes" biļešu izpārdošanu, beidzot ar gultas vietas sagādāšanu. Ļoti bieži tieši grupas menedžeris ir visnoslogotākais cilvēks visā mūzikas grupas komandā. 

Ne tuvu ne katrs ir gatavs uzņemties šo stresaino izaicinājumu: būt kaut necik populārs aiz mūsu robežām- kaut vienā valstī. Nu tā- labāk sēžam/jau pieminētajā/ "komforta zonā". 

Man tā liekas... 

Ziemasssvētku dziesmas kaut ko pasaka... (mūzikas feļetons 5.1.2021.)

 Katra Saules riņķa nogalē mūzikas frontē atkārtojas viens un tas pats...

... radio, TV un citur skan konkrētas dziesmas. Teiksim, "Zvaniņš skan" vai "Baltie Ziemassvētki". Absolūti nerunāju par šo mūziku, bet gan par to- kā mēs to uzņemam. Sanāk tā, ka mēs klausamies vācu un arī amerikāņu "baltos" hitus. 

Jā, VĀCU un AMERIKĀŅU! Kas aizņem decembra mēneša muzikālo telpu cilvēku smadzenēs. Mēs, latvieši, neesam vēl spējīgi uzražot pašmāju hitu, kas bez īpašas piepūles atrasti ceļu pašmāju medijos. Veiksmīgi konkurējot ar tiem prominentajiem ārzemniekiem.

Dziesmas ir dziesmas, bet "atrādās" mums kas lielāks - cik gan iztapīgi esam pret visu rietumniecisko, bet nopaļājam kādu, kurš te mājās ir kaut ko paveicis... Pārāk lokanīgi esam ārzemniekiem. Tādi esam. 

Ceļa rādītājs turpmākajam (mūzikas feļetons 4.1.2021.)

 Kad gadskārta mainās, tad Latvijas televīzijās ir muzikāli Jaungada raidījumi, un...

... tad tajos parādās visai pieprasīti mūzikas mākslinieki. Ir novērots (ne pirmo desmitgadi), ka šajos pasācienos esošie mūziķi- dos toni visam turpmākajam gadam. Tie ir tikai daži no daudziem Latvijā. Daži no tiem, kas cenšas sevi panākt ar skaņu mākslas radīšanu.

Un te ir vēl viens pierādījums, ka mūzikā esot - tā ir tāda loterija, kas neprognozējami vienus noved pie panākumiem. Citiem- tiek likti šķēršļi uz atzinības olimpu. Daudzu grupu un makslinieku menedžeri, šķietami, visu izdara pareizi, taču līdz medijiem tiek daži. 

Padomju laikos - bija daži "priekšplānā", tagad/ izrādās/ arī tikai daži. Laikam ir jāsadaudzējas ar Augstākiem Spēkiem, kas dod papildus impulsu līdzās pārdomātam menedžmentam.

Jā, viņi- kuri atzīmējās Jaungada TV ekrānos - būs dzirdami visu cauru gadu. Un atliek minēt, vai pēc 365 dienām šie "viņi" būs tie paši, kas šajā reizē. 

Sajukums mūzikas prātos saasinās (mūzikas feļetons 3.1.2021.)

 Aizgājušās 3 desmitgades pasaulē un arī Latvijā – darījušas vienu strīdīgu tendenci.

Ja pirms tāda laika viss bija skaidrs- kas valda pasaules mūzikā, tad šodien lietas mainās kā kaleidoskopā. Ja reiz bija skaidrs: pasaulē ir BONEY M, ABBA un DEEP PURPLE, un Latvijā ... Raimonds Pauls un LĪVI/ tad šodien jau aizmirsti pagājušās nedēļas favorīi. Arī šodienas jaunatne modīgajās ielu tumbās spēlē melodijas, ko šā rinda autors vēl šorīt nezināja.

Šis sajukums rada vismaz 1 pozitīvu un diemžēl, vismaz 1 negatīvu ietekmi. Negatīvā: mūzikas māksliniekiem daudz vairāk jāpūlas – lai kādu ilgāku laiku noturētos virsotnē. Pozitīvā ietekme: paātrinās mūzikas kvalitāte. Aizsenis ir zināms kvantitāte reducējas kvalitātē. Bet- kas ir kvalitāte: par to kādā no nākamajām reizēm.

Pandēmijas kāda apgriezta ietekme (mūzikas feļetons 2.1.2021.)

 Visai negaidīti mani sasniegusi kāda ziņa no nākamās "Ierakstu Gada Balvas".

Kā izrādās, uz šo laidienu vērtēšanai un balvu izcīņai iesniegti visvairāk ieraksti "Balvas" notikšanas vēsturē.  Laikam tam ir kāds izskaidrojums... esošās pandēmijas saistībā. Kad nu praktiski visi klātienes koncerti atcelti, visas tūres "atmainītas".  Tad nu mūziķi (kuri var atļauties nemeklēt alternatīvu maizes darbu) sēž mājās un ... RADA. Ko tad lai citu aiz negaidītās garlaicības darītu...?  Un RADĪŠANA trenē smadzeņu šūnas, liekot pacelties mūzikas skaņdarbu kvalitātei, ko mēs samanīsim nākotnē. Varbūt. Arīdzan attīstam kādas digitālās saskarsmes iemaņas. Tātad, kādas citas tehniskas iemaņas. Atkal nākotnes vārdā. Manīsim... 

(Mūzikas) žurnālistika: lielo "palagu" laiks beidzies (mūzikas feļetons 2.1.2021.)

 Laiks ir vēl vairāk aizvirzījies uz priekšu, nomainījies pat kāds gad-skaitlis.  

Nomainījušies "gadžeti" jeb mobilās un uz rokas nēsājamas ierīces. Gribot negribot- nomainījusies domāšana. Šā gada sākumā jāfiksē situācija: kad beidzies pārejas periods uz saraustīto jeb klipveida domāšanu. Kad visu sadalām "klipos" jen domu fragmentos. Plusā jaunās tehnoloģijas - rada momentānu pieeju jebkādai/ arī mūzikas/ informācijai. Kas ātri atnāk un arī atri aiziet. Garus informatīvus gabalus lasa un arī klausās aizvien mazāk un  mazāk. Tamdēļ mūsu smadzenes pārkārtojas arī uz īsiem / līdz ~ 1500 zīmēm/ rakstiem. Mūzikas publicistikā un citās sfērās... Jāsāk aprast ar jauno situāciju.