Eirovīzijas periodiskums (mūzikas feļetons 13.5.2018.)

Nupatās ir garām arī Eirovīzijas pieaugušo koncerts - šā gada fināls, kur uzvarēja Izraēlas pārstāve.
Nu- šogad uzvarēja "frīka" veidols. Pats galvenais - jau par "vistu" nosauktā Izraēlas pārstāve atšķīrās no citiem, pat ļoti.

Kas tad vispār Eirovīzijā notiek? Cikliskums- uzvarētāju augšgalā. Ja vienā gadā uzvar "smukpuisītis", tad nākošajā laidienā pie zelta medaļas tiek - "frīks", aiznākamajā - metāliska šovgrupa; aizaiznākamajā - dziedātāja, kura priekšnesuma laikā trīs reizes nomaina kleitas.

Ja šajā gadā uzvarēja oriģinālā Izraēlas pārstāve, tad "vistas" veida dziedājums pēc gada vairs netiks ievērtēts. Atkārtot uzvarētājas imidžu- tā ir lielākā kļūda. Drīzāk priekšplānā 2019. gadā izvirzīsies kāds "smukpuisītis" vai meitene ar basām kājām. Vienkāršība. Vai arī kāds ar netradicionālu dzimum- piegājienu. Manīsim...

Eirovīzija jau aizsenis no "ko tu proti" paveida dziedāšanas konkursa ir pārveidojusies par kaut ko citu. Par liel-tusiņu, par fantāzijas "frīku/ feiku" saietu. Ar savu iekšējo uzvarētāju imidžu cikliskumu. Vai ne?

Latvijas Eirovīzijas 2018 loģiskais gals (mūzikas feļetons 12.5.2018.)

Tā nu - atkal - ir sanācis, ka šā gada "Eirovīzijā" Latvija lielajam finālam nekvalificēsies.

Kopumā jāsaka - Latvija ar šā gada izvēlēto dziesmu... bija atpalikusi no laika skrējiena.

Kādreiz uz šī mūzikas foruma skatuves bija jāiznāk, smuki jānodzied un ar to misija bija pabeigta.
Šodien - ir nepieciešamas jaunas fiškas: labs aranžējums, skanīga balss, 21. gadsimta piegājiens mūzikā. Par ļaunu nenāk dekorācijas, labas gaismas. Un- kaut kāda odziņa. Tas viss pietrūka mūsu šāgada Eirovīzijas finālistei.

Jādomā, ka nākamās LV "Supernovas" organizatori darīs kādus secinājumus pēc šīs neveiksmes. Varbūt izgudros kādu jaunu atlases formulu. Bet varbūt kaut kā atraktīvāk ir jāatlasa paši dalībnieki. Varbūt jānomaina ekspertu komanda? Varbūt viss nosauktais reizē ir jādara. Kaut kas ir jādara.
Vai ne?

Intara Busuļa "gabals" (mūzikas feļetons 6.5.2018.)

Māksliniekam šajās dienās aizrit dzīves 40. gadadiena. Uz doto brīdi Intars Busulis ir visatraktīvākais mūzikas mākslinieks pašu zemē, kā arī aiz Latvijas robežām. Daudzko, pirmām kārtām atraktivitāti un universitalitāti, no Intara var mācīties daudzi citi LV skatuves mākslinieki...

Bet, nesenā LTV1 pārraidē, kas bija veltīts Busuļa apaļajai dzīves jubilejai, no paša suminātā cilvēka mutes vairākas reizes ar akcentu izskanēja vārds "gabals", ar to apzīmējot dziesmu vai muzikālu skaņdarbu.

Vārdu "gabals" lieto daudzi mūziķi vēl no nezkādiem padomju laikiem. Laikam tā ir ērtāk mūziķu iekšējās lietošanas slengā. Un tas slengs ir iesēdies muzicējošo smadzenēs, ka šāda runāšana izspūk arī publiskajās pārraidēs.

Spraužot uz mēles šo "gabalu", laikam mūziķi grib uzsvērt... sazin ko? Profesionalitāti, atraktivitāti? Visticamāk, tā ir sava veida izlaidība. Jo jēdziens "gabals"- tas patiesībā pazemina mākslas latiņu. Nav kaut kā dzirdēts, ka Bēthovens sacerējis "gabalu nr.9"!? Bet dziesmu vai paīsāku instrumentālu versiju gan var šādi "gabaliski" nosaukt...

Kur ir mūziķu runāšanas "sarkanās līnijas"? Ko...

Pēc Noras Bumbieres ... (mūzikas feļetons 5.5.2018.)

Sanāca noskatīt skumjās noskaņās ietonējušos dokumentālo filmu par Noru Bumbieri (https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/05.05.2018-nora.-dokumentala-filma.id129883/) un sapratu: Latvijas estrādes, tagad pa jaunam saucot, popmūzikas vēsturē ir bijis "Noras periods". Kad dziedošā zvaigzne uzlēca un iegrima atkal tumsā. Šodien atstājot - atkal jāsaka - neizdzēšamas pēdas mūzikas vēsturē. Arī no šodienas skatījuma kalna lūkojoties.

No jauna uzvēdīja aizvadīto padomju gadu mūzikas aura, un arī to - kādi tikumi valdīja toreiz padomju laika elitārajās skaņu mākslas aprindās. Kad Maestro bija jauno dziedātāju atradējs/ un arī reizē izmantotājs. Tais' laikos aizsācies kaut kas līdzīgs (bet jau konkurences apstākļos no interneta puses) turpinās arī šodien. Vien ar starpību, ka tagadējie brīvie laiki dod visiem muzicēt-gribošajiem arī bez "lielo spalvaino roku" palīdzības rīkoties un tikt atzītiem.

Visai skaudri iezīmējās daudzu mūziķu dzīves "medaļas kreisā" puse - atkarības problēmas. Pret to dažādi mūzikas mākslinieki izturas dažādi, un ne visiem ir spēks pretoties pret šo dvingu. Kas sākas gaisīgā bohēmā un beidzas uz nāves nārām slimnīcā.

Filma arī par to, ka ne visi varēja izturēt Maestro dzelzaino diktatūru. Kas patiesībā ir attaisnojami: ja vēlies atrasties uz skatuves, tad ir jāstrādā pie sevis. Un uz Maestro "kredīta" tā bez atdeves no savas puses tā ilgi nevar dzīvot. Jau toreiz MODO grupas mākslinieciskais vadītājs prasīja katram strādāt ar sevi un nepārtrauktu pilnveidošanos. Filma arī par mūziķu vidē plaši izplatīto dilemmu - karjera vai ģimene. Nora neveiksmīgi to centās apvienot, un kad Maestro novecojošo dziedātāju nomainīja pret kādu citu/ jaunāku, tad iestājās LPSR estrādes mūzikā viena no lielākām drāmām. Noslīka bijusī zvaigzne alkoholisma bedrē...

Tas viss ir pagājis un ir vēsturē, Noras dziedātās dziesmas - arī turpat ir un būs. Ir prieks par filmas veidotājiem, kas šādas LV mūzikas vēstures daži lappusi izgaismo. Vai ne?