"Mūzikākajā Bankā" šogad noslēguma koncertā viss noritēja loģiski...
Busulis jau labu laiku mums ierāda, ka ar labu menedžmentu "aizmugurē" var sasniegt visai fantastiskas virsotnes. Kas arī pierādījās šajā pasākuma reizē.
Tā nav nekāda vieglā māksla- nepazust no aprites arī pandēmijas laikā. Busulis ir visor un visos medijos. Drīz spēkā būs teiciens - "mūzikā bez Busuļa vispār nekas nenotiks".
Jāsaka- darītājs pamatīgs, un šajā ziņā vadošais šodien.
Tikai darīšanas vaina.
Šis kārtējais pasākums ir klāt...
Pasākuma komanda darbojas jau vairāk kā 20 gadus. Darot melno darbu- bez jebkādas kritikas no mediju puses. Pasākuma ietvaros mūsu apritē nonāk daudzas jaunas dziesmas. Gadiem...
Arīdzan tagad vakarā izskanēs labs strēķis tādu ne visai dzirdētu skaņdarbu virkne. Tāds svaigums jaušams.
Reiz bija populāras "Mikrofona aptaujas", kas cita starpā deva tādu ieskatu konkrētā gada mūzikā. Tagad līdzīgi ir caur "Muzikālo" banku.
Finālā esošās dziesmas arī šogad ir izstrādātas, apstrādātas, uztrenētas arī dzīvajam ēteram.
Pasākums atrāda to, ka mūsu cilvēkiem nav pārgājusi vēlme muzicēt.
Tāds tas jautājums...
Pasaulē līdzās pazīstamajām ir daudzi (daudz daudz vairāk) vārdi, kuriem uzskrienam virsū nejauši. Un tomēr - viņi sacer, raksta, ieraksta un dažos gadījumos pat uzdabūjas uz koncertskatuves...
Nav nekādu domu šamējiem - bet aiz viņiem paliek kaut kāda jauna skaņu māksla. Kaut kur youtubē vai kādā citā skaņu nesējā paliek "nospiedumi". Kurus ķidās tur atkal kādi mūzikas apskatnieki entuziasti. Agrāk vai vēlāk...
Paies gadi- un atkal kādi urķēsies, un atkal domās "a priekš kam vajadzēja". Laikam jau ir darīšana ar kādu publikas daļu, kuri iekšēji jūt saskarsmi ar Kosmosu. Dažiem no mums ir paaugstinātas spējas no Augšas nākošās vibrācijas adaptēt ausīm.
Trakmūzikā viss materiālā ziņā notiek kā popmūzikā, ir izdevumi. Bet ir apziņa, ka nekad nebūs mūzikas naudas kāsēji. Tad- kamdēļ viņi dara?
Priecē šāds fakts.
Teiksim, šodien- onlainā paklausījos LRadio visus kanālus. Mūzika daudz un dikti rullējas. Ir "Muzikālā Banka", kur tūliņ būs finālkoncerts. Reizi nedēļā iekš LTV notiek "Z Studijas" koncerti. Un tad vēl tai pašā LTV ir iknedēļas "Sirdsdziesma". Vēl arī dažas komercraidstacijas pilda gaisa un online kanālus ar latviešu mūziku.
Arī TV rīta kanālos ir - nu jau kā tradīcija - katru darbadienas agros rīto atrādīties pa kādam (daudzreiz pirmo un pēdējo reizi) māksliniekam.
Jā, it kā daudz rosības mums ir... Jautājums, kur tad šīs skaņas paliek?? Nekur... Mums tā publika uztver "kā fonu", Latvijā kaut kas it kā rodas. Bet pēc tam turpat "nomirst". Līdzīgi kā ūdensrozes piemājas dīķī. Bet tas jau ir pavisam cits stāsts.
Situācija Latvijā (un citur pasaulē) nav vienkāŗša...
Pandēmija te visus "piespiedusi" pie zemes. Nekas nenotiek. Jaunajiem čaļiem, kuri garāžā cemšas ar ģitārām ievirpināt sava mūža akordus, ir tāaaaaaaaaaals ceļš priekšā. Jāpierāda vispirms sev, tad dažiem tuvākiem draugiem. Tad uzdarbošanās soc-medijos.
Teorētiski viss skaisti. Tā robežšķirtne ir tad, ka jaunuļi reāli paceļ pēcpuses un reāli sāk taisīt skaņu mākslu. Un ir gatavi to darīt vismaz nākamos 20 gadus.
Šo rindu autors cer vēl uz kādu censoni, kurš pa visām Rīgas garāžām meklēs spēlētājus.
Es te aprakstīju ideālu situāciju un turpinu par to sapņot.
Pagaidām iskatās - neviena nebūs...
Gads nupat aizritējis, šā rindu autoram neviena ausīs nav aizķēruses. Ikoniska dziesma, tā ir tāda, kura izturējusi vismaz 3 gadus. Un, ja arī pēc tam tā tiek spēlēta, tad tā ir maza pretenzija tai ieiet lokālajā LV vēsturē,
Vispār tā vēl viena ideja kādam jaunam mūzikas censonim - savākt šādu sarakstu un nopublicēt kā rakstu. Būtu padarīts oriģināls darbs.
Drīz jau aizskanēs "Mūzikālā Banka", pēc tam Ierakstu Gada Balva, .... pēc kam būs klusums. Kaut kur pavīdēs pārceltā Eirovīzija. Bet: vai rā paliekošā prātā Gada Dziesma būs?
Vai ne?
Nekas šeit nav pie mums mainījies jau kopš interneta ieviešanas, varbūt jau arī agrāk.
Par "klikšķināmiem" cilvēkiem saucu tos, kuru Vārdus ieraugot, visiem gribas "uz tiem klišķināt". Vai meklēt par tiem arī papildus informāciju. Pazīstamas personības, par tādām tās kļuvušas pateicoties draudzībai ar medijiem.
Nav pārāk svarīgi, vai daža Personība ir kaut ko paliekošu radījusi mūzikā, vai arī tikai pazīmējusies kadrā - cilvēki aizvien tikai domā par šīsdienas varoņiem.
Tā ir vesela anatomija - kā konkrētais Personāžs kļuvis par "klikšķināmo". Tas ir garš stāsts katrā konkrētā reizē, Bet šādu anatomiju ir vērts pētīt. Varbūt nākotnē - kādi studenti par šādu tēmu rakstīs kursa-/ vai diplomdarbus? Kuri atkal nogulsies augstskolu putekļainajos plauktos. Bet, tas jau ir pavisam cits stāsts.
Katra gada sākums - ir dažādu "balvu" laiks. Taču nekas vairs nebūs kā agrāk...
Dažādās mūzikas "Gada Balvas" būs /formā un varbūt saturā/ mainīties piespiedu kārtā caur šo pandēmiju. Vairs nevarēs tādā nepastarpinātā barā pulcēties cilvēkiem. Vismaz ne 2021. gada garumā.
Nāksies apgūt jaunas prasmes. Visādi- attālinātu digitalizāciju. Vai arī vispār atlikt termiņus, lai iegūtu laiku visādu jaunu ideju izstrādei.
Vienvārdsakot- šis Saules Riņķis nesīs korekcijas (jaunas) visādu mūzikas galā- pasākumu sarakstā. Kā jau daudzviet citās sabiedrības norisēs - piespiedu kārtā.
Pasaules restarta ēnā...
... analoģiju velkot ar pazīstamo popmūzikas forumu "Eirovīzija".
Varbūt sapulcēsies daudzas rokgrupas, pa vienai no katras valsts (Eiropas vai pat visas pasaules) un vālēs uz vienas skatuves pa vienai dziesmai. Metālisti tad balsos, izveidosies gada tops ar attiecīgo uzvarētāju.
Ko par to teikts pašu rokgrupu mūziķi? Visticamāk - neko. Šī publika ir intraverta, un šamējiem nepatīk, ka salīdzina ar citiem. Labāk piedalīties- "Wacken" un citos trakmūzikas festivālos...
Varbūt uzradīsies kāds censonis, kurš internetā uzorganizēs kādus online vīzijas. Un tad būs kāds pavērsiens. Šim censonim nepieciešams pārvarēt visādas pretestības un šķēršļus. Un darot šo darbu kā pamatdarbu.
Popmūzikas "Eirovīzijā" katrs mākslinieks dabū bezmaksas publicitāti "vismaz uz 15 minūtēm". Rokgrupām par publicitāte jāsacenšas ar saviem spēkiem un resursiem.
Vai ne?
... kā jau pirms nākamās "Eirovīzijas".
Zinām, ka ikgadējā "Eirovīzija" tur tālu Eiropā- ir katras valsts, arī Latvijas, viena no labākajām reklāmām.
Kā tad ir parasti? ... Latvija izvirza savu pārstāvi šim Eiropas popmūzikas forumam. Kādus mēnešus iepriekš pirms maija, tas Latvijas mākslinieks tiek iebīdīts medijos. Pēc mūzikas maijā, kur Latvijas pārstāvji parasti negūst nekādas augstās vietas, tiek aizmirsti (gandrīz).
Samantai Tīnai ir paveicies - 2020. gadā Eirovīzija pandēmijas pēc tika atcelta, un Latvija savu pārstāvniecību nemaina. Tātad jau otro gadu pēc kārtas, un mūzikas māksliniece mediju ielokā arīdzan ir divreiz garākā laikā.
Patreiz gan nav zināms, kādā formātā notiks pārceltā Eirovīzija, un vēl lielākā miglā tīti mūzikas foruma notikumi un apveids. Tā vai citādi. pandēmija dod dažiem papildus šanci.
Savulaik dažu iespēju izmantoja Maestro Raimonds Pauls...
Visi, kuriem šodien ir vismaz 50... atceras "Mikrofona aptaujas" no aizvadītā gadsimta septiņdesmitajiem un astoņdesmitajiem. Gadskārtējos mūzikas topos iesākumā kādus 10 gadus uzvaru svinēja atkal Maestro. Un vismaz vairākas reizes Maestro "Mikrofona" gada izskaņas koncertos veica uznācienu ar "bis" numuru. Kur jau aiz rezultātu paziņošanas prezentēja kādu jaunu skaņdarbu, kas nākamajā Saules riņķī - līdz nākamās "Mikrofona" noslēguma koncertam jau kļuva par hitu.
Tās bija dažas epizodes. Bet bija arī kas cits: kādus 3 desmitgades Maestro vārds "atvēra daudzas durvis", un daudzi līdz tam nezināma mākslinieki slavas saulītē- kaut uz īsu brīdi.
Taču gadi iet, nomainās politiskās situācijas, iedibinās par kādi vietējie mūzikas biznesiņi. Maestro ir lielos gados, bet - gods un slava, aizvien ir darbīgajā līmenī un netaisās gulēt uz "slavas lauriem".
Šajā brīdi beigšu runāt par Maestro, bet iesākšu mīt vārdus par kādi, kurš varētu jau visai drīz pārņemt šo lobēšanas stafeti
Jā, arī rietumu popmūzikas pasaulē šāda prakse ir pazīstama, kur daži "atslēgas" cilvēki "aizliek vārdu" dažiem citiem vajadzīgiem cilvēkiem. Un tad nu jauna grupa tiek pie albuma vai par "iesildītājiem" vareno rokgrupu koncerttūrēs. Bet šiem jaunajiem bija par to jāšķiras no pieklājīgas naudas summas.
Jā, mums ir mākslinieks, kurš bieži un visur pamanās būt. Un arī šodien, kad pandēmija daudziem citiem ir aplauzusi mūzikas iespējas. Jā, Intars Busulis kādu laiku izceļas ar fenomenālām darba spējām, protams, ne bez menedžmenta komandas palīdzības.
UN te nonākam pie raksta galvenās tēzes. Laikam / tas tāds laika jautājums/ arī Busulis sāks aiz sevis vilkt kādus "jaunos un perspektīvos". Tad Intaru varēsim saukt par nobriedušu mūziķu. Patreiz manuprāt - ir vadošais censonis Latvijā.
Izskatās - ne visai...
...jo tepat Latvijā ir labi, un negribas izkrist ārā no komforta zonas. Visbiežāk /daži/ ir pieraduši pie pašmāju medijiem. Kur regulāri var atradīt savas "galvas kadrā". Kamdēļ no jau /un vispār/ piepūlēties atkal, kad jāpārskrien pāri jau daudz augstāka līmeņa
Pasaulē/ lielākajās pop-rok mūzikas valstīs ir liela konkurence jau turienes vietējo vidū. Nemas jau nerunājot par ienācējiem no svešatnes. Lai aizdabūtu kādus aiz robežstabiem, konkrēto mākslinieku menedžmentam ir jāatrisina daudz un dažādi jautājumi: sākot ar "turienes" biļešu izpārdošanu, beidzot ar gultas vietas sagādāšanu. Ļoti bieži tieši grupas menedžeris ir visnoslogotākais cilvēks visā mūzikas grupas komandā.
Ne tuvu ne katrs ir gatavs uzņemties šo stresaino izaicinājumu: būt kaut necik populārs aiz mūsu robežām- kaut vienā valstī. Nu tā- labāk sēžam/jau pieminētajā/ "komforta zonā".
Man tā liekas...
Katra Saules riņķa nogalē mūzikas frontē atkārtojas viens un tas pats...
... radio, TV un citur skan konkrētas dziesmas. Teiksim, "Zvaniņš skan" vai "Baltie Ziemassvētki". Absolūti nerunāju par šo mūziku, bet gan par to- kā mēs to uzņemam. Sanāk tā, ka mēs klausamies vācu un arī amerikāņu "baltos" hitus.
Jā, VĀCU un AMERIKĀŅU! Kas aizņem decembra mēneša muzikālo telpu cilvēku smadzenēs. Mēs, latvieši, neesam vēl spējīgi uzražot pašmāju hitu, kas bez īpašas piepūles atrasti ceļu pašmāju medijos. Veiksmīgi konkurējot ar tiem prominentajiem ārzemniekiem.
Dziesmas ir dziesmas, bet "atrādās" mums kas lielāks - cik gan iztapīgi esam pret visu rietumniecisko, bet nopaļājam kādu, kurš te mājās ir kaut ko paveicis... Pārāk lokanīgi esam ārzemniekiem. Tādi esam.
Kad gadskārta mainās, tad Latvijas televīzijās ir muzikāli Jaungada raidījumi, un...
... tad tajos parādās visai pieprasīti mūzikas mākslinieki. Ir novērots (ne pirmo desmitgadi), ka šajos pasācienos esošie mūziķi- dos toni visam turpmākajam gadam. Tie ir tikai daži no daudziem Latvijā. Daži no tiem, kas cenšas sevi panākt ar skaņu mākslas radīšanu.
Un te ir vēl viens pierādījums, ka mūzikā esot - tā ir tāda loterija, kas neprognozējami vienus noved pie panākumiem. Citiem- tiek likti šķēršļi uz atzinības olimpu. Daudzu grupu un makslinieku menedžeri, šķietami, visu izdara pareizi, taču līdz medijiem tiek daži.
Padomju laikos - bija daži "priekšplānā", tagad/ izrādās/ arī tikai daži. Laikam ir jāsadaudzējas ar Augstākiem Spēkiem, kas dod papildus impulsu līdzās pārdomātam menedžmentam.
Jā, viņi- kuri atzīmējās Jaungada TV ekrānos - būs dzirdami visu cauru gadu. Un atliek minēt, vai pēc 365 dienām šie "viņi" būs tie paši, kas šajā reizē.
Aizgājušās 3 desmitgades pasaulē un arī Latvijā – darījušas vienu strīdīgu tendenci.
Ja pirms tāda laika viss bija skaidrs- kas valda pasaules mūzikā, tad šodien lietas mainās kā kaleidoskopā. Ja reiz bija skaidrs: pasaulē ir BONEY M, ABBA un DEEP PURPLE, un Latvijā ... Raimonds Pauls un LĪVI/ tad šodien jau aizmirsti pagājušās nedēļas favorīi. Arī šodienas jaunatne modīgajās ielu tumbās spēlē melodijas, ko šā rinda autors vēl šorīt nezināja.
Šis sajukums rada vismaz 1 pozitīvu un diemžēl, vismaz 1 negatīvu ietekmi. Negatīvā: mūzikas māksliniekiem daudz vairāk jāpūlas – lai kādu ilgāku laiku noturētos virsotnē. Pozitīvā ietekme: paātrinās mūzikas kvalitāte. Aizsenis ir zināms kvantitāte reducējas kvalitātē. Bet- kas ir kvalitāte: par to kādā no nākamajām reizēm.
Visai negaidīti mani sasniegusi kāda ziņa no nākamās "Ierakstu Gada Balvas".
Kā izrādās, uz šo laidienu vērtēšanai un balvu izcīņai iesniegti visvairāk ieraksti "Balvas" notikšanas vēsturē. Laikam tam ir kāds izskaidrojums... esošās pandēmijas saistībā. Kad nu praktiski visi klātienes koncerti atcelti, visas tūres "atmainītas". Tad nu mūziķi (kuri var atļauties nemeklēt alternatīvu maizes darbu) sēž mājās un ... RADA. Ko tad lai citu aiz negaidītās garlaicības darītu...? Un RADĪŠANA trenē smadzeņu šūnas, liekot pacelties mūzikas skaņdarbu kvalitātei, ko mēs samanīsim nākotnē. Varbūt. Arīdzan attīstam kādas digitālās saskarsmes iemaņas. Tātad, kādas citas tehniskas iemaņas. Atkal nākotnes vārdā. Manīsim...
Laiks ir vēl vairāk aizvirzījies uz priekšu, nomainījies pat kāds gad-skaitlis.
Nomainījušies "gadžeti" jeb mobilās un uz rokas nēsājamas ierīces. Gribot negribot- nomainījusies domāšana. Šā gada sākumā jāfiksē situācija: kad beidzies pārejas periods uz saraustīto jeb klipveida domāšanu. Kad visu sadalām "klipos" jen domu fragmentos. Plusā jaunās tehnoloģijas - rada momentānu pieeju jebkādai/ arī mūzikas/ informācijai. Kas ātri atnāk un arī atri aiziet. Garus informatīvus gabalus lasa un arī klausās aizvien mazāk un mazāk. Tamdēļ mūsu smadzenes pārkārtojas arī uz īsiem / līdz ~ 1500 zīmēm/ rakstiem. Mūzikas publicistikā un citās sfērās... Jāsāk aprast ar jauno situāciju.
