Ir daža klusa aizdoma... (mūzikas feļetons 28.2.2021.)

 Kaut kas neklemmē...

Publiski izskanējušie vārdi nesaiet vienā līnijā ar darbiem. Gan visur citur, gan arī tai pašā mūzikā. Teiksim...

- publiski tādi mūzikai drusku vairāk pietuvināti cilvēki runā tik "par labu mūziku", taču reti kurš konkretizē: tieši kāda konkrēta mūzika ir "laba" konkrēti viņam pašam...

- visi noliedz, tomēr paslepeni skatās un seko līdzi "Eirovīzijai";

-  daudzi izliekas, ka nu tāda Samanta Tīna neeksistē, visa mūzika centrējas ap INOKENTIJU MĀRPLU. Bet realitātē pa klusām un pa laikam domās ir "kā tad dziedātājai tur Roterdamā klāsies"?

- daudzi izliekas, ka neeksistē tāds Radio 2 ar pieglaimīgo latviešu mūziku, tomēr relaksējoties vienatnē itin bieži ir šajos konkrētos radio viļņos.

- publiskā vidē vien tik runājas par kārtējiem "underground" saniegumiem, taču pa klusām uzmet acis Lielbritānijas un "Billboard" dziesmu augšējiem topiem.

Utt.

JO- tādi īstie "underground" karsēji pie mums Latvijā ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi/ nu labi - līdz 100tam. Lietai ir arī otra puse, īstiem mūzikas pārzinātājiem tomēr ir jāpaseko arī "topu" vieglākajam galam. Vai arī: popmūzikas zintniekiem par ļaunu nenāktu zināt vismaz dažus sasniegumus tālākos mūzikas lauciņos. Vispārējai erudīcijai. Vismaz ši rindu autoram erudīti cilvēki ir simpātiski.

Vai ne?

Tās aizkulišu sarunas... (mūzikas feļetons 27.2.2021.)

 Skatoties raīdījumu ciklu iekš LTV, kur Samanta Tīna gatavojas nākamajai "Eirovīzijai" - tur dažādi mūzikai pietuvinātie cilvēki gudri spriež par vispārējām norisēm Latvijas skaņu lauviņā. Reti tas gan "kadrā" izskan...

Bet vajadzētu tādām sarunām gan notikt biežāk. Jo mūzika (tostarp tās apakškopa - popmūzika) sastāv ne tikai no dzirdamajiem un vizuāli ietērptiem skaņdarbiem, bet arī no domu apmaiņas.

Izskatās, mums dzīvojot patēriņu sabiedrībā (ko gan uz brīdi pieklusinājusi pandēmija), mēs redzam rikai parādes pusi. Daudzreiz nenojaušot "aisberga zemūdens daļu" vai "kas lācītim vēderā".

Ļoti daudzreiz pat nenojaušam, cik liels darbs ielikts pat tad, lai noorganizētu nelielu/ vietēja mēroga mūzikas festivālu. Vai arī- lai uzņemtu un atrādītu pienācīga līmeņa mūzikas klipu. 

Visi kaut kur aizmugurē čubinās. Nav pienācīga savstarpējā komunikācija starp mūzikas cilvēkiem. Ir vien retas publikācijas par šo tēmu. Saprotams: mūzikas korepondentiem par šo darbu labākā gadījumā maksā bada grašus. Bet cik tad ilgi tā dzīvosi, ja jāiet ārā no vecāku paspārnes un pašam jāsāk maksāt komunālos rēķinus? Nav reitingi šādām publikācijām.  Cita lieta- ja jāraksta par Lembergu, Covidu, līķīšiem un kārtējiem atmaskotajiem nodokļu nemaksātājiem...

Hmm- viss paliek aizkulisēs?

Vispār jau skaņu māksla nāk no Kosmosa (mūzikas feļetons 25.2.2021.)

 Šodien runājam krietni gaisīgākās sfērās.

Jau zinām, ka mēs (katrs bez izņēmuma) ierodamies no Kosmosa šajā pasaulē uz "kārtējo darbadienu" Zemes virsū un pēc īsāka vai garāka brīža dodamies tur atpakaļ. Katrs mēs te esam ar savu misiju, katram no mums ir pa savam šī pasaule jādara labāka. 

Katram no mums ir savas spējas, kas izceļas "virs vidējā".  Katrs savā ziņā ir ģēnijs, lai gan ne katrs to sevī pamana...

Un - dažiem no mums ir paaugstinātas spējas uztvert Kosmosa vibrācijas un spēj tās pārvērst mūsu ausīm sadzirdamās skaņās.  Tā ir mūzika. 

Jāsaka, mums te pasaulē /daudzi domās pretējo/ nekas nepieder, mēs tās miljoniem lietas un nemateriālās bagātības tikai lietojam. Savas "Zemes darbadienas" ietvaros. Uz Turieni atpakaļ mēs neko materiālu (ieskatot pat savu ķermeni) paņemt līdzi nevaram. Nemateriālās lietas - gan. Domas, sajūtas, mūzika un mākslas domas ir tajā "filmā"- kuru izritināsim Likteņtēva (Dieva) priekšā jau pēc Zemes gaitu beigšanas.

Tātad - mūzika ir Kosmosa vibrāciju adaptācija mums dzirdamajā formātā. Tamdēļ jāsaka arī- tā nevienam nepieder, tā ir visas cilvēces ieguvums. Ko katram uz Zemes iespēja lietot - klausīties, bet dažiem to arī radīt. 

Un nav spēkā tās mantiskās attiecības, ko te cenšas iegalvot- kad nu kādam "tā pieder", un ar ko daži cenšas pat naudu nokāst. Nauda- tā ir tikai atlīdzība par padarīto darbi: par konkrētu koncerti vai albumu. Bet ne absolūtā versijā.

Šodien mēs vēl dzīvojam visai primitīvā sabiedrībā, kur izpratne par nemateriālām vērtībām nav nobriedusi. Viss ir nākotnes rokās... 

INOKENTIJS MĀRPLS - jau teju kā popmūzika (mūzikas feļetons 24.2.2021.)

 Komandā nesen kā bija traģisks gadījums... un kāda doma man pēc tam ir.

Par dažādām popmūziķu izdarītbām un notikumiem visi mediji ziņo redzamajās / pirmajās slejās. Tagad arī INOKENTIJU MĀRPLU tāpat noziņoja. Visa Latvija uzzināja par traģēdiju, tostarp tie- kuri par grupu dzirdēja pirmo reizi. Viņi laikam tur nav vairs nekādi pagrīdnieki?

Ir varbūt kāds cits iemesls... mediji/parastie/ ir piesātināti ar nekrofīlijas devu. Ziņo fiksi par aizgājējiem, ķidā "garšīgi" aiziešanas iemeslus, reportieri naski skrien uz notikumiem- kur tie ļīķīši gaidāmi, kā arī veic izvērstu prominentu cilvēku bēru aprakstus.

No mūzikas tālu (bet miroņiem tuvu) stāvošais TV3 raidījums "Degpunktā" arīdzan tiek atrādīts agrīnu vakariņu jeb vēl bērnu laikā. Jaunā paaudze laikus pierod, ka ar ikdienas līķīšu piedāvājumiem būs jāsadzīvo visas dzīves laikā.

Vispār medijiem- ir tieksme uz sliktajām ziņām, te Latvijā. Man sanāca čekot kaimiņvalsts Krievijas ziņu raidījumus. Tur kaut kā savādāk raidījumi tiek risināti. Katrā ir "valstī izdarīts, uzcelts, noorganizēts tas un tas". Vienvārdsakot - tajos raidlaikos ir pozitīviska piedeva. Saprotot, ka tā ir propaganda- un tie mediju paņēmieni ir labi aizgūti vēl no padomju laikiem. Kā zināms, PSRS gados propaganda bija nostādīta izcilā līmenī...

Mums "caur medijiem" - viss ir slikti un būs vēl sliktāk!? Un INOKENTIJS MĀRPLS visā šajā putrā tiek ierauts. 

Mūzika pārdzīvo cilvēkus (mūzikas feļetons 22.2.2021.)

 Kāds mūziķis aiziet Aizsaulē, tas diemžēl notiek laiku pa laikam... man rodas pārdomas.

Mūzika ir sava veida piemineklis, kas paliek pāri pēc tam - kad Cilvēks ir pabeidzis Zemes gaitas Dvēseles kārtējās "darba dienas" ietvaros.

Mocartam sagadījās nodzīvot 36 gadus, bet mūziku sacerējis- ka pietiktos 5 cilvēku mūžiem. Dažs cits uzcerējos 1 dziesmu, bet tomēt tā parskan visu pasauli.

Kad Cilvēks tikko aiziet- tad pārējiem palicējiem vispirms ir izbrīns "kamdēļ tik agri, varēja dzīvot vēl un vēl...". Bet jau pēc laiciņa - vairākiem gadiem - visiem sāk likties "tā laikam vajadzēja". 

Kurts Kobeins nav Mocarts- tomēr daži NIRVĀNAS hiti skanēs vēl un vēl. Jau tūdaļ pēc mūziķa aiziešanas PROM. Mocarta atstāto mantojumu tā pa īstam pamanīja vien 40 gadis pēc Komponista nāves.

ATKAL - tā ir lielā Kosmosa loterija, kas mums - zemiešiem- ir nezināma. Un netverama.

Laiks gan visu saliek pa vietām... pēc paliela laiciņa. Nekas vairāk. 

Mūziku taisīt "balvām" vai nē...? (mūzikas feļetons, 21.2.2021.)

 Ziemas izskaņā un pavasara sākumā ir visādas "Gada Balvas"...

 

Arī līdz gadskārtējai Ierakstu Balvai - vairs nav nekādi kalni brienami. Un, kā jau zinās izskanējis, tad uz šo pasākumu ir pieteikts rekordliels mūzikas ierakstu skaits.

Varētu domāt- mūzikas mākslinieki piecentušies tieši uz Balvu datumu. Protams, arī pandēmija te "palīdz". Mūziķiem piespiedu kārtā jāsēž mājās, tamdēļ ir vairāk laika komponēšannai, aranžēšanai un slavināšanai (angl. promotion). 

Lai varētu strādāt uz Balvas laiku- tad skaņdarbus/ albumus jāgatavo vasarā, rudenī "ar troksni" jāpalaiž tautās. Lai klausītāju/ un ekspertu galvās tie līdz Jaunam Gadam paspētu "ieieties". Un jau pēc gadumijas visi būtu gatavi par tiem padevīgi balsot.

Taču tai pašā laikā ir daļa mākslinieki, kuri garadarbus rada brīvi, savu darbu nepieskaņojot kādiem tur konkrētiem datumiem. Mākslinieciskā dvēsele atlaižas netveramā brīvībā. Nesteidzoties dzimst nesasteigta mūzika. 

Tātad - ir divas pieejas mūzikas veicējiem. Abas derīgas?

Īstais dziesmu youtube (mūzikas feļetons 20.2.2021.)

 Patiesībā tie populārākie ir pavisam citi ... viena saite ir raksta beigās. 

Sanāca uzrakt vienu mūzikas saitu- kas darīs traku statistikas cienītājus. Bezkaislīgie atskanošanas reizes cipari rāda visai savādāku ainu, nekā mēs te esam pieraduši- dzīvojot rietumu kiča ietekmes sfērā.

Kā rādās - arī Indijā (Bolivudā), Arābu valstīs, Ķīnā un ne tikai tur- skaņu industrija vārās pilnos mutuļos. Protams, attāli no mums. Un tamdēļ praktiski nezināma. 

Jā, širpotrebs valda visur, un smalkās plus alterntivās mūzikas cienītāji paliek tālu aiz borta. Arī citās zemēs trakmūzikas cienītājiem tālu jarokas- lai sameklētu savējās mūzikas bandas.

Bet man- par spīti visam: patīk ielīst šajā saitē, lai vismaz būtu lietus kursā, ko tā publika klausās ne tikai Latvijā... 

Īstais saits te: https://kworb.net/youtube/

"Priekšnams" – laba vieta jauno atrādei (mūzikas feļetons 15.2.2021.)

 Vēl viena aktivitāte jau labu laiku ir, laba šance atrādīties nākamajiem censoņiem.

Ar prieku varu sacīt, ka ne visi šajos sarežģītjos laikos ir rokas salikuši klēpī. Un rīkojas. Atkārtojos teicienā: vienīgā rīcība ir rīcība, viss pārējais ir atrunas.

Atkal ir jaunie, kuri visu par savu (vecāku) naudu izdarījuši – nopirkuši instrumentus, pēc tam veikuši pienācīgas kvalitātes ierakstus, pirms tam pašu mūziku ir samēģinājuši garāžās/ pagrabos/ bēniņos.

Rīcības cilvēki- piecēluši savas p* no dīvāna un iet šo nevieglo mūzikas ceļu. Daļa aplaužas un met mieru, bet daļa iztur pirmās nelielās grūtībiņas. Pirmais lielais dzīves rūdījums būs saņemts.

Protams, ne jau vien jaunuļi piedalās dažādos "jauno" pasākumos, bet – reti- tomēr gadās ka mūzikas prāta slūžas pavers arī pusmūžniekam un pat vecumā nedaudz pirms zārka.

Pats galvenais: esam aizdzīvojušies līdz laikiem – kad uz skatuves netiek vien absolūtie sliņki vai tie, kam šī lieta vispār neinteresē.

"SWH Priekšnama" saite: https://radioswh.lv/prieksnams/ Raidlaiks- otrdienās no plksy. 19:00.

Mūzikas topi vs "Eirovīzija" (mūzikas feļetons 14.2.2021.)

 Jautājums - kur mūzikas ir kvalitatīvāka?

Censoņiem ir abās pozīcijās jācīnās... jo:

1) pop-topos šī cīņa ir garāka, katra konkrētā dziesma "grib" atrasties topu augšgalos pēc iespējas ilgāk, un arī pēc iespējas augstākās vietās. Jo, tas tomēr papildina popmūziķu (un viņu producentu) kabatas;

2) bet "Eirovīzijā" uzvarēt- tā ir visai prestiža lieta. Ja tas tā notiek, tad mākslinieks ir pamanīts arī pasaules mūzikas industrijā. Noteikti savulaik arī mūsu Marijai Naumovai laikam pēc uzvaras vienā no reizēm - bijuši sadarbības piedāvājumi. Bet māksliniece izvēlējās ģimenes dzīvi un darbu dziedāšanas studijā. 

Tas, ka "Eirovīzijas" konkrētā gada uzvarētājam atversa daudzas mūzikas industrijas durvis- tas nenoliedzam. Bet tikai daži to izmanto. Vislabākie piemēri ir ABBA, Selīna Dione (Eirovīzijas laikos pārstāvēja Šveici), LORDI... kā arī dažas nr.1 "Eirovīzijas" dziesmas aizgākušas lielajā apritē (jau aizmirstot pašu mākslinieku uzvārdus...). 

Bet "Eirovīzijā" daudzas dziesmas ir profesionālie brīnumi/ un arī izgāšanās... ja kas. 

KOPUMĀ: gan topos, gan "Eirovīzijā" mākslinieki cenšas, un skaņu māksla abās mūzikas pozīcijās ir apmēram vienādi augsta. Šis jautājums mūzikā vēl nav izšķirts...

Pankroks - nu jau pusmūžnieku mūzika (mūzikas feļetons 13.2.2021.)

 Laiks neglābjami iet uz priekšu- un līdzi mainās arī mūzikas paaudzes...

Reiz bija laiki, kad daļa tagad vairs ne jaunībā esošie aizrāvās ar visādiem alternatīvajiem mūzikas stiliem.  Savukārt viena daļa no tikko pieminētajiem ... aizvien ir turpat savā mūzikas skaņu izpratnē. 

Sagadās, kad reizēs- kad atkal var "pasist jaunību", tādi apsviedīgi onkuļi nu jau ar vēderiņu un visai papliku galvas virsu... paņem mākslīgo grebeni (tādas kaut kur pārdod veikalos, ir redzēts) un pakaifo tur SEX PILSTOLS, CLASH vai RAMONES skaņu vakarā. 

Paies vēl gadiņi 20mit, un tad jau ar sirmiem matiem un spieķīti pie rokas... atkal pa reizei vienpatnībā kāds uzvilks padilušo mākslīgo grebeni un nodos pa "bundžām" pie attiecīgām senajām meldijām. Lai tūdaļ pēc tam dotos paspēlēties ar mazbērniem.

Bet tad, kad bijušie panki staigās Aizsaules pļavās, un šamējiem nebūs vairs nekādas daļas gan Zemes lietām, tad par pankroku un citiem alternatīvajiem stiliem interesēsies labākajā gadījumā mūziikas vēsturnieki no aiznākošās paaudzes. 

Bet par kādiem stiliem šodien kaifo tagadējie padsmitnieki? Šķiet- par triviālo popmūziku. Bet tas jau ir pavisam cits stāsts. 

Parunājām par attīstību...

"Sirdsdziesma" - mazā spraudziņa šlāgermūzikai (mūzikas feļetons 12.2.2021.)

 Šlāgermūzika pie mums vēl eksistē...

Pandēmijas laikos visa Rīgas un Latvijas lauku koncertdarbība ir pieklususi. Nenotiek pat privātās mājas ballītes. Klusums skrien pāri laukiem.

Un tomēr Latvijas TV ir iknedēļas raidījums "Sirdsdziesma", kur tiek prezentētas daudzas dziesmas no šlāgermūzikas gala. Kā rādās, aizvadītā gadsimta 90tajos jeb pēc Latvijas Neatkarības atgūšanas- mums parāvās vaļā arī šīs slūžas. Kur pierastā ballīšu mūzika attīstījās līdz vairākām vērā ņemamām mūzikas grupām.

Latvietība jau vēsturiski savijās /vairāku gadsimtu garumā/ ar vācu muižniecību, reizē "importēdama" ar vācisko šlāgeri, kas itin labi iedzīvojās arī Latvijas vidē. Vēl tam pa virsu jau mūslaikos veiksmīgi iekomponējās arī amerikāniskais "country". Loģiski- reizē ar citām amerikāniskā dzīves stila ārējām izpausmēm.

Mūsu šlāgermūzika vēl dzīvo tieši pateicoties "Sirdsdziesmas" radījumam, jo citi izpausmes gali šajos laikos ir aizsieti. 

Kā saka - viss turās uz vienas naglas. 

Patrišu paņēma uz rietumiem (mūzikas 8.2.2021.)

 Kaut kas sakustas pasaules mērogā ... un...

Patriša ir īstajā vecumā = laikam +/- 20 gados, ar hipsterisku skatuves vārdu, kas nekur neatšķiras no Dua Lipas vai Arianes Grandes... Un tamdēļ kāda prominenta firma nolēma paeksperimentēt ar Latvijas censoni. Tālāk pafantazēju.

Nu tad Patriša kādā Somijas studijā iedziedās kādu dziesmu. Producenti ierādīs dziesmas stilu, virzienu. Pašai Patrišai tur būs maza teikšana, dziesmu sacerēs kāds otrās šķiras angļu komponists.

Pēc tam Patrišu ievedīs kādā zālē, kur prieksā jau būs jauns meiteiņu bars. Viņas saskaņoti uztaisīs fizkultūru aizmugurē, Patrišu iefilmēs atsevišķi. Pēc tam ar "smagām" kompjūteru programmām visu samontēs kādā mazbudžeta "pasakā". 

Nu tad lielā firmā reizē ar vairākām citām dziesmām arī Patrišas melodiju nosūtīs kādām pār100 radiostacijām.

Tālāk - ārzemju mazie producenti skatīsies, vai publika ievirzīs Patrišu kādos "airplay" topos. Jā nu notiek šis mazais brūnums, tad ārzemju studijas bosi sagatavos Patrišu izdot kā sniglu.

Ja nu notiek vēl lielāks brūnums un šī dziesma iekļūst singlu topā... tad jau sāksies lielā dzīve mūsu Patrišai. Bail pat iedomāties, un tas jau ir pavisam cits stāsts.

Vai ne? 

Vecuma mēraukla (mūzikas feļetons 7.2.2021.)

 

Trešo reizi par publikas lietām... arī tas ir vērojams. 

Daudzreiz dzirdēts no faniem: "viss beidzies ar Elvisu Presliju", "nekas vairs nav radīts pēc THE BEATLES", "LED ZEPPELIN ir pēdējie patiesie", "pēc TAKE THAT nekas vairs neeksistē", "Džastins Timberleiks ir pēdējais ģēnijs", utt., utjpr.

Kādreiz bija slavens teiciens "pasaki, kas ir tavi draugi, tad pateikšu- kas esi tu pats". Ar tādu pievilktu asti varētu sacīties "pasaki, kas ir tava mūzika- tad pateikšu, kas esi"...

Jā, visi noveco, un te nekādi izņēmumi nav. Arī attieksmē pret mūziku, viss kaut kur galvā apstājas. Viena no vecuma pazīmēm ir (neatkarīgi no nodzīvotā gadu skaita) spējas zudums -mainīties. 

... un arī iecentrēšanās uz kaut ko senu. "Reiz zāle bija zaļāka, saule zeltaināka". 

Bet ir jaunā publikas daļa, kas patreiz kūņojas ārā no pamatskolas vecuma. Sākas kaut kāda attieksme pret mūzikas mākslu. Dažs ņem rokās ģitāru, lai "sekotu Džastinam Timberleikam", ja būs pietiekams krampis- tad aizkūņosies līdz savai mūzikai un grupai. Bet vairākums kūņosies masīvajā popmūzikā, tā arī no tās nekā nesaprasdami. 

Un reiz pienāks savs vecums "kad man reiz viss beigsies ar KONKRĒTU MĀKSLINIEKU". 

"Piesātinājuma sindroms" (mūzikas feļetons 6.2.2021.)

 Atkal par publikas lietām...

Teju 30 gadus vēroju vēl kādu parādību, kas iemitinājusies mūsu cilvēkos.

Labi atceros tos laikus, kad rietumu mūzikas informācijas druskas un arī pašus rokmūzikas ierakstus varēja sadabūt tikai nelegāli. 

Viss kardināli mainījās līdz ar PSRS nobrukšanu. Tad nu mūzikas skaņas un tā pati informācija piejama visur un vienmēr. 

Kas tad notiek? Izrādās "viss mums ir piesātināts", un iestājas pretējais efekts- nevienu vairs nekas neinteresē. Varbūt pārspīlēju, bet tendence ir šāda. Visiem pie "kājas", ja kādi jauni LV rokcensoņi uzcērt albumu. Visiem "pie kājas", ja ir mums "Roka Nemieri" vai Lingas klipu televīzija. "Visiem pie kājas", ja "Muzikālās Bankas" šajā laidienā uzvar kaut kāds Busulis.

Vispār visiem pie kājas viss ir... 

Tā jau ir aksioma- ja kaut kas ir pietiekami un vienmēr pieejams, tad tas pārstāj raisīt interesi. Tas jau pārvēršas par kaut kādu "fonu". Par skanošu mūziku kaut kādā "Maksimā". 

Ko te lai dara kādi- kuriem nav vēl pārgājusi vēlme DARĪT? DARĪT. Jo - vienīgā rīcība ir rīcība, viss pārējais ir atrunas (feisbuka dziļumos izlasīts teiciens). Un priecāties par to, ja izdodas ietekmēt pasauli. 

Popmūzika- tagad dominē dziedātājas (5.2.2021.)

 Mūzikas vieglajā galā gan ASV, gan Lielbritānijā dominē daiļā dzimuma dziedātājas drusku virs 20...

Attēlā: Olīvija Rodrigo- līderis teju visos popmūzikas topos

Nupatās ir uzlēkusi - Olivia Rodrigo (instagram https://www.instagram.com/olivia.rodrigo/)   Nez kuros miljonus kabatā bāž Teilora Svifta. Šai dziedātājai 2019-2021. gadi bijuši sevišķi audzelīgi. 

Līdzīgi- arī Ariana Grande. Lady Gaga- vēl nesenā slavenība - tagad ietur drusku pauzi. Dua Lipa, kura nebija visai veiksmīga modeļu jomā, tagad daudz veiksmīgāka dziedātājas līnija. Ir daudzās valstīs iekš "top 5". 

Šo rindu autors jau 35 gadus seko līdzi arī topiem. Vēl no radio Luksemburga laikiem. Tie bija maģiski brīži, kad laika posmā no 22:00 līdz 24:00 pirmdienās bija Lielbritānijas top 40.

Un pie viena varbūt izskaidrošu - ar ko mūzikas fans atšķiras no mūzikas pārzinātāja. Pirmais gandzīz visu zina par kādu konkrētu grupu vai mākslinieku. Vai par kādu mūzikas novirzienu. Otrais cenšas "turēt roku uz pulsa" visai neakadēmiskai (varbūt arī - akadēmiskai) mūzikai. 

Kas tad ir labāk? Saku- erudīcijai ir nozīme. Vienmēr...

... un publika...? (mūzikas feļetons 5.2.2021.)

 Pēdējā 30gadē strauji izmainījusies...

Tā nu tas ir. Vismaz šo rindu autors apjēdzis, ka apstākļos, kad visa mūzika tiek "ar karoti mutē ielieta"... tā gandrīz nevienam nav vajadzīga. 

Skaņas gan labi kā fons kalpo, kaut vai "Maximas" lielveikalā, vai arī caur modernām tumbiņām kaut kur uz ielas paspēlēt- atkal "fonam". 

Vairs neskries te neviens uz nelielas grupiņas koncertu kādā nelielā kultūras namā. Popmūzika arīdzan vairs nav konkrēti izpildītāji, bet gan ir kā izplūdis ķīselis atkal fonam. 

Protams, ir izņēmumi. Smagās grupas pamanās nelielus tusiņus sataisīt, pie tā paša arī dod iespēju bariņā alu padzert. 

Laikam tas nav pārāk labi, ja visa skaņu informācija vienmēr ir pieejama. Jaunie censoņi- klausītāji- ir apjukumā un "sadrumstaloti". Agrāk bija visiem elki LED ZEPPELIN, BLACK SABBATH, DEEP PURPLE, tur visiem par visu bija skaidrs.

Tagad pateicoties IT tehnoloģijām- mūzikas bandu skaits neizmērojami palielinājies. Un atkal lielā Kosmosa loterija liks saprast: kurus atcerēsies, kurus aizmirsīs jau pēc pusgada...

"Roka Nemieri"... ir darītāju komanda (mūzikas feļetons 4.2.2021.)

Tā nu tas ir...

Jā - zem "Radio SWH Rock" trešdienās 20:00 skan visai metālisks raidījums, kur pilnā mērā skan Latvijas rokmūzikas pasāžās.

Ir mums arī darītāju komandas - kur viss centrēts uz rezultātu. Kas šajā gadījumā ir varen izdevies: ir regulārs "logs" uz Latvijas rokmūzikas jaunākajām norisēm. 

Viss tas kaifs ir radītāju rokās. Jūtams, ka tiek veikts aizkadra darbs lielās devās.

Visam ir otra puse - publikas uztvere. Latvijā ir tādā nihilistiska un apātiska attieksme pret visu, tostarp jauno mūzikas bandu darbību.

Ja kāds grib kādu jaunu aktivitāti izvest dzīvē, tad jārēķinās.. iesākumā "Jūs" nesadzirdēs, būs agresīvi negatīvi komentāri pēc laiciņa "kad būsim izbļaustījušies". 

Arī "Roka Nemieru" saistībā neesmu dzirdējis sajūsmu, kaut gan šamējie ir sen pelnījuši. 

Laikam tā tomēr ir lielā Kosmosa loterija (mūzikas feļetons 3.2.2021.)

 Kaut kāda nolemtība no augšas ir...

... jo daudzreiz notiek nesaprotamas lietas. Dažs mākslinieks cenšas, rada gandrīz debešķīgu mūziku, cenšas to visiem iebarot. Bet reakcija nekāda.

Cits par mākslinieku dēvētais dzerstas pa krūmiem, vien īstajā laikā un īstajā vietā iebāžas ar savu vienkāršo dziesmu. Un viņu atceras vairākus gadu desmitus.

Realitātē mūzikas mākslinieki  ir "pa vidu šiem grāvjiem". Tomēr katra komkrētā censoņa ceļš ir netverams, dziesmas izsprūk, bet apkārtējā ekstremālā dzīve berž un kairina ar visādiem apstākļīem.

Kad nu pienāk Zemes darbadienas finišs, tad ir īstais novērtējums. Daudzreiz īstā slava uzplaukst tikai labu laiciņu pēc mūzika aiziešanas smilšu cisās. 

Pats galvenais - nekad nav iespējams zināt, kā tad rullēsies tas mūžs māksliniekam, kurš nolēmis ar mūziku draudzēties. Un vispār- kāds nu kuram tas rullēsies arī ārpus skaņu mākslas ietvariem? 

Ir vai nav mums tā mūzikas industrija (mūzikas feļetons 2.2.2021.)

Atkal viens jautājums...

Pa "lielam" teikšu - tādas Latvijā patreiz NAV! Kāpēc tāda doma? Manā izpratnē - mūzikas industrija ir tad, ja tajā strādā visai daudz profesionāļu. Latvijā patreiz par profesionāļiem var uzskatīt tikai "MicRec" darbiniekus, citas mūzikas izdevniecības ("Mapls", "Balss", "Lauska"...) ja ne pagaisušas pavisam, tad savu darbību samazinājušas tuvu nulles līmenim.

Arī Ainars Mielavs pandēmijas pēc nesen aizklapēja "Upes" mūzikas veikalu. Atlicies "Randoms" veikals. 

Industrija nav, bet ir daudz muzicēt griboši cilvēki. Albumi tiek izdoti visai lielā skaitā. Tomēr lielā daļā gadījumos- diski ir nelielā tirāžā, gatavoti par saviem līdzekļiem. Bez domas ar disku komerciāli nopelnīt, ar domu- sevi apliecināt, atskaitīties Kosmosam. Un arīdzan viens ķeksītis ir mūzikas disku atskaitēs. 

Notiek arī pasākumi... Pandēmijas pēc- ļoti nelielā skaitā, pirms pandēmijas arī mērenā režīmā. Nez kad koncertdzīve atdzims pirms pandēmijas līmenī? Šķiet- pēc ļoti ilga laika, varbūt 2023-2024tajos gados.

Mūzikas publicistikā ir daži darbojošies uzvārdi. Bet, garos tekstus šodien neviens nelasa, rakstiem lielas nozīmes nav. Kādam izteiktam mūzikas fanam, kurš grib izpausties pa īstam - labprāt ieteiktu izvēli: publicistika komplektā ar nabadzību vai meklēt kādu citu ar mūziku nesaistītu darbu. Kur sevi var kautcik materiāli nodrošināt (runā, ka zivju cehos trūkst darbarokas),

Par mūzikas pazīmēm iecina arī "Ierakstu Gada Balva", kura arī šogad notiks ...martā. Esot iesniegts uz to rekordlieks ierakstu klāsts, no kura uz šo brīdi atlasītas jau nominācijas. Bet tas ir viens pasākums, kuram "sekas" vēl būs...

Nav mums tā mūzikas industrija, vai varbūt domājat citādi?

Divas pieejas (mūzikas feļetons 1.2.2021.)

Kas par 2 pieejām?

Runāju par informācijas krāšanu. Arī mūzikā... Es atceros laikus, kad laba rokmūzika bija pieejama tikai nelegālā veidā. Tad nu 10 gadu garumā jūsu padevīgais kalps rātni plauktā krāja lielās magnetfona lentes, vēlāk kasetes, pēcāk arī dažu kompaktdisku. Nebija variantu, līdz...

...pienāca laiki aiz 2000šajiem. Tad nu ir youtube, spotify un citi servisi. Kuros var iegriezties jebkurā laikā un paklausīties jebkuru mūzikas mākslu. Nav vajadzības taisīt tur kādus informācijas kalnus savos plauktos. 

Kaut kur izlasīju - ir eiropeiskais un ir amerikāniskais informācijas apstrādes stils. Eiropeiskais tad nu būtu- krāt visu sev interesanto mājās uz plaukta. Amerikāniskais turpretī būtu- šo informāciju fiziskos kalnos nekrāt, taču vienmēr labi zināt= kur šāda /mūzikas/ informācija pieejama...

Lieki sacīt, šo rindu autors jau labu laiko lieto amerikānisko pieeju. Tas ir ērtāk un lētāk... Atbildu uz reizi, man nav mājās neviens kompaktdisks, agrāk uzkrātos LV mūzikas ierakstus esmu atdevis dažam publicistam. 

Kā ir ar jums?