No jauna uzvēdīja aizvadīto padomju gadu mūzikas aura, un arī to - kādi tikumi valdīja toreiz padomju laika elitārajās skaņu mākslas aprindās. Kad Maestro bija jauno dziedātāju atradējs/ un arī reizē izmantotājs. Tais' laikos aizsācies kaut kas līdzīgs (bet jau konkurences apstākļos no interneta puses) turpinās arī šodien. Vien ar starpību, ka tagadējie brīvie laiki dod visiem muzicēt-gribošajiem arī bez "lielo spalvaino roku" palīdzības rīkoties un tikt atzītiem.
Visai skaudri iezīmējās daudzu mūziķu dzīves "medaļas kreisā" puse - atkarības problēmas. Pret to dažādi mūzikas mākslinieki izturas dažādi, un ne visiem ir spēks pretoties pret šo dvingu. Kas sākas gaisīgā bohēmā un beidzas uz nāves nārām slimnīcā.
Filma arī par to, ka ne visi varēja izturēt Maestro dzelzaino diktatūru. Kas patiesībā ir attaisnojami: ja vēlies atrasties uz skatuves, tad ir jāstrādā pie sevis. Un uz Maestro "kredīta" tā bez atdeves no savas puses tā ilgi nevar dzīvot. Jau toreiz MODO grupas mākslinieciskais vadītājs prasīja katram strādāt ar sevi un nepārtrauktu pilnveidošanos. Filma arī par mūziķu vidē plaši izplatīto dilemmu - karjera vai ģimene. Nora neveiksmīgi to centās apvienot, un kad Maestro novecojošo dziedātāju nomainīja pret kādu citu/ jaunāku, tad iestājās LPSR estrādes mūzikā viena no lielākām drāmām. Noslīka bijusī zvaigzne alkoholisma bedrē...
Tas viss ir pagājis un ir vēsturē, Noras dziedātās dziesmas - arī turpat ir un būs. Ir prieks par filmas veidotājiem, kas šādas LV mūzikas vēstures daži lappusi izgaismo. Vai ne?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru