Vēsture ir tāds "zvērs", kas atsijā visu nevērtīgo, bet pēcnācējiem atstāj to, kas izturējis laika pārbaudi. Jācer, kāds uzrakstīs un izpētīs arī tā laika pagrīdes rokmūziku. Šodien to gadu jaunatne ir pārvērtusies par pusmūža dzīvojošiem onkuļiem un tantēm. Apmēram 80% to gadu mūzikas karsēji nu kļuvuši par tolerantiem tagadējiem "mainstream" skaņu mākslas patērētājiem.
Un reti kurš iztur vairs to "pagrīdniecisko" līniju. Bet - kā tad šodien ir ar to nākamo pagrīdi. Tādas vairs nav! Nav opozīcija kā kādreiz, kad bija "Mikrofons" vienā pusē un pārējie otrā pusē. Šodien ir lērums jaunas grupas, no kurām lauvas tiesa - ir tādas viendienītes: uzrodas, paspēlē dažus koncertus un tad atkal izzūd. Ja kādai no šādiem jaunuļiem pagadās labs menedžeris, tad lietas turpinās ilgāk - uz dažiem gadierm, 1-2-3... albumiem, piesaistot nelielu mediju interesi. Un tikai daži, kuri cīnās līdz galam, kļūst par slavenībām un ikonām.
Jā, nav vairs tāda opozicionāra mūzikas pagrīde šodien... Varbūt es kļūdos?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru