Situācija Latvijā (un citur pasaulē) nav vienkāŗša...
Pandēmija te visus "piespiedusi" pie zemes. Nekas nenotiek. Jaunajiem čaļiem, kuri garāžā cemšas ar ģitārām ievirpināt sava mūža akordus, ir tāaaaaaaaaaals ceļš priekšā. Jāpierāda vispirms sev, tad dažiem tuvākiem draugiem. Tad uzdarbošanās soc-medijos.
Teorētiski viss skaisti. Tā robežšķirtne ir tad, ka jaunuļi reāli paceļ pēcpuses un reāli sāk taisīt skaņu mākslu. Un ir gatavi to darīt vismaz nākamos 20 gadus.
Šo rindu autors cer vēl uz kādu censoni, kurš pa visām Rīgas garāžām meklēs spēlētājus.
Es te aprakstīju ideālu situāciju un turpinu par to sapņot.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru