16. martā 2021. gadā - aizritēja kārtējais šis mūzikas forums. Ir domas...
Nepiedalos "Vislatviskajākajā apliešanas pasākumā" (tas viss šķebina dūsu), bet jāpasaka- ir akmentiņš publikas dārziņā. Te dzīvo daudzi t.s. vienkāršie cilvēki, kuri sevi mēdz dēvēt "tautas" vārdā. Tad nu viņiem vienmēr viss ir slikti un vienmēr "visa pasaule samaitāta". Arī šai "Gada Balvai" piedēvē visus nāves grēkus. Kā jau parasti... Vispār, ja kāds pie mums Latvijā kāds kaut ko sāk darīt PA ĪSTAM, tad jārēķinās - no dīvānā sēdētāju puses atnāks vārdu "melnais vilnis". Jau Ulmaņu Kārlis karu starplaikā reiz sacījās apmēram: ja kaut ko uzsāc, tad rēķinies- piedzīvosi vienmēr kritiku. Pārāk maigi gan toreiz izsacījās.
Doma 2. Ir prieks, ka šodienas laikos, kad viss kas ir ierobežots, mūsu muzicējošie censoņi nav sēdējuši rokas klēpī salikuši- bet saražojuši gada laikā albumus. Kas rekordlielā skaitā tika iesniegti šai "Balvai". Prieks par to, ka mūsu mūzika nemirst...
Doma 3. Tomēr kas jāsaka arī par pašu "Balvu". Jā, pandēmija ir izaicinājums šodien ikvienam pasākuma organizatoram. Vieglākais ceļš- jebko atcelt, slēgt, aiztaisīt. Bet daudz grūtāk ir jaunajos apstākļos kaut ko uzorganizēt. Pats Kosmoss mums zemiešiem liek ieiet jaunā attīstības stadijā - vairāk attālināti un vairāk digitalizēti. Tas organizatoriem liek mainīties, atrast (pēc eksperimentu un kļūdu metodes) jaunus risinājumus... Konkrēti par "Balvas" šās reizes laidienu jāviedē: organizatoriskajai komandai bija smagi jāstrādā, jārod pēdējā brīža risinājumi, jāsviedrējas un jāimprovizē. Pirmajā "jaunā laika" reizē ne viss sanāca spīdoši. Sarīkojums likās tāds "stiepjošs", drusku formāls un tāds "kuri vajadzēja ātrāk pabrigt, un nost no kakla". Loģiski. Un tādai lietai cauri jāiet būtu ikdienam citam organizatoram, ja tāds pēkšņi stātos "Mikrofons Ierakstu" (un Co) cilvēku vietā.
Neko darīt - katrs laiks uzliek savu zīmogu visam. Viss turpināsies pēc gada, vai ne?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru