Tas ir noticis, Latvija 4to reizi - kā ziņo - pēc kārtas netiek uz "Eirovīzijas" finālu. Mans viedoklis par šo...
Pirmais, Samanta Tīna visu izdarīja teju perfekti. Var redzēt- visā ir ieguldīts liels darbs. Nebija kauns atrādīt uznācienu no Latvijas puses. Vienkāršotā valodā runājot: uznāca uz skatuves, atlocīja notis, labi nodziedāja, salocīja notis, nogāja no skatuves.
BET, konkrēti šajā reizē, prasījās pēc citiem spēles noteikumiem. Bija jādomā tā MŪZIKAS ODZIŅA. Kādam bija jāuzkāpj debesīs, kādam bija gara melodija jānovelk. Kādam bija pseido tautiski jānovīlē. Bet visvairāk, šķiet, 2021. gadā nospēlēja garās un skaistās kājas uz spicenēm.
Otrkārt, "Eirovīzija" ir arī sava veida sporta sacensības. Lielajā Sportā - ir savi astodaļfināli, ceturtdaļfināli, pusfināli un fināli. Kur sportisti daudz un daudz reizes cīnās. Mūzikā: šis laikam ir vienīgais pasaules fests ar nelielām sporta iezīmēm. Balva ir viena, bet gribētāji ir daudzi. Daudziem ir jāzaudē. Kad ir zaudējums, tad vienīgais pareizais ceļš - izdarīt secinājumus un atkal darīt, nākamreiz pa jaunam. Arī "Eirovīzijā". Un zaudēt arī ir jāprot.
Treškārt, "Eirovīzija" ir viena liela loterija. Kur panākumi nav paredzami. Šogad ir priekšplānā ir vizuālās "odziņas", nākamgad - pēkšņi var sagadīties: novinnēs vienkāršība. Nezinu... neviens šo nākotni nezina. Bet varbūt kopumā tas ir interesanti. Kā hokejā - kur Latvijas kaislības tikai sāksies. Bet tas jau ir pavisam cits stāsts!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru