Šai virsrakstā minētajai sociāli-politiskai parādībai ir sena vēsture. Bet aktualizējas tā mūsdienās, šajās dienās. Pamatā ir ideja: piespiedu kārtā apvienot visu pasauli vienā totalitārā sistēmā ar centru Maskavā un/ kirilicā rakstītā un runātā valodā.
Lai ir drusku no pagātnes...
Rakstītā vēsturē jau Ivana Bargā laikos visapkārt Maskavijai nesās ordas ar mērķi iekarot pēc iespējas vairāk teritorijas.
To vairākkārt centās atkārtot dažādi Krievijas cari, dažiem arī izdevās izveidot Krievijas impēriju.
Pirms gadsimta Ļeņins un “viņa skolnieks” Staļins nostiprināja “Sarkano impēriju” jeb PSRS.
Tagad atkal Maskavas roka sniedzas pāri robežām – cenšoties izplest ietekmi cik vien tālu iespējams...
Atceramies, nosacīti nesen kāds “Trešais reihs” centās iekarot ... arīdzan visu pasauli, vispirms Eiropu, bet resursi nepietika. Tas bija fašisms, kuru caur Nirnbergas tiesu nodēvēja par noziedzisku.
Bet pasaule ir parādā ar nākamo “Nirnbergu”, kurā varētu iztiesāt un par noziedzisko nodēvēt sarkano režīmu, kuru nosaucu par – rašismu.
Šodien notikumi rāda, ka 21. gadsimta Maskavija principā neatšķiras no “Trešā reiha” pagājušā gadsimta 40tajos. Arī toreiz Hitlers taču nesāka ar masīvu pasaules pārdalīšanu, bet gan ar “sīkumiem”- pievienojot savai ietekmei mazas teritorijas Eiropā.
Šodien tur kādam Sarkanajā laukumā šķiet, ka var rašistiski izrīkoties ar kaimiņiem pēc savas patikas. Vienā vietā ar kariņu jāaizsargā kādas jaunizceptas “republikas”/anklāvi, cits tur draudzējas ne ar tiem partneriem, vēl kādi citi tur “sit kirilicas tautiešus” utt., utjpr.
Acīmredzot, šīs rašisma impērijas alkas tik viegli nepazūd no aktuālās politikas. Jā, prasās pēc “vēl vienas Nirnbergas”.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru