Tostarp skaidrība ir mūzikas lietās. Kādiem no mums ir šūpulī ielikta spēja darboties skaņu laikā. Dažiem - sacerēt jaunus skaņdarbus, citiem - labi atskaņot skaistās melodijas. Mums liekas, ka mēs saceram, bet patiesībā tā caur dažiem no mums ieplūst no Debesīm. Mūsu darbošanās kompozīcijā- tā ir tikai adaptācija skaņām priekš mūsu redzamās pasaules. Lielajai Kosmosa programmai ir nepieciešams, ka mūzikas skaņām ir jābūt.
Protams, gadās- ka dažiem gribas caur mūziku sev ķešā iecirst kādu naudas žūksni. Padarot dažu mūziku par savu privātīpašumu. Aizbildinoties, ka "tās radīšanā esam darbu ieguldījuši". BET - visa dzīve starp sākumu un beigām (nāvi) ir viens vienīgs garš darbs. Gluži līdzīgi tam, kā daži no mums agri ceļas, dodas uz fabriku un pēc tam noguris atgriežas mājās.
Un lielajā "darbadienā" kādiem ir jārada mūzika, jeb Aiz-pasaules vibrācijas jāpārvērš dzirdamās skaņās, aiz sevis pēc aiziešanas (nāves) jāatstāj savas brīnišķīgās melodijas. Par velti un ar pieeju visiem vēl pa Zemes virsu staigājošiem sabiedrības dalībniekiem.
Mums vispār nekas uz pasaules nepieder, kopējā Kosmosa programma mums "darba dienai" ierādījusi Mājas - planētu Zemi. Kā arī rokās lietošanai iedevusi miljoniem apkart esošās lietas, kuras mēs atstājam šeit pēc atgriešanās Tai-Saulē. Tostarp mūziku! Vai ne?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru