Ulda Lavrinoviča foto
Ko lai saka tūdaļ pēc koncerta? Ir šim pasākumam divi pieturas punkti - nostaļģija un vēstījums. Līdz ar to nevara uzskatīt, ka šis bija "jauks koncerts publikas izklaidei". Mākslinieks ar savu komandu vispirms nodeva pa ausīm sarežģītu vēstījumu.
Vismaz pasaulei pavēsta "ka cūkas nedrīkst valdīt".
Bet vispirms par nostaļģiju. Protams: Voterss aizvien asiociējas ar PINK FLOYD grupu, varētu teikt - kādu laiku bija komandas vadošais komponists. "Uz to" tieši bija nākusi publika arī šajā reizē. Mūzika skanēja teju 1:1 kā PINK FLOYD laikos, bet šo rindu autors aizdzīvojās līdz dienai, kad to sadzirdēja nepastarpināti. Jāsaka, bija atkalredzēšanās - kopš reizes 1976. gadā, kad pirmo reizi jau izdzirdēju "Dark Side of the Moon".
Nostaļģija tamdēļ, ka mūziķi ar Lielo Burtu ir jau gados un nākamajā piecgadē līdz Latvijas galvaspilsētai var arī neatbraukt. Kopumā šo mūziku komentēt ir zem šīs mūzikas goda.
Otrais moments - tas ir Lielais Vēstījums. Tā nu sanācis, ka aizvadītā gadsimta 70tajos sacerētie skaņdarbi ir pavisam aktuāli arī šā gadsimta otrajā desmitgadē. Pilnībā tas nebija tur nekas jāsalāgo. Mākslinieka-prāt: pasaule ir masīvi sacīkota. Ko pat skaidrā latviešu valodā vismaz divreiz uz Lielās Cūkas un arī uz lielās instalācijas tika pavēstīts apkārtējiem (skatītājiem). Tika piesaukts visas cilvēces lielās problēmas: rasu naids, dabas piesārņošana, oligarhu vienošanās un lielvastu prezidentu anti-cilvēciskā darbošanās.
Viss ir patiesi, nepastarpināti un uz reizi vienā piegājienā grūti sagremojams... Vēl daudzko neesmu pateicis.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru