Māksliniece tik ļoti pārvaldīja saksofonu, ka likās... viena pati vien ir uz skatuves. Pārejie tādi piespēlētāji un piedziedātāji vien bija. Tāds iespaids gan bija tikai pirmajā mirklī. Kopumā tas viss bija labi noregulēts ansamblis. Kur katram ir sava vieta.
Visi gaidīja to slaveno "Lily was here". Parasti tās slavenākās kompozīcijas mākslinieki izspēlē kā priekšpēdējās vai pēdējās, bet Kendija Dalfere Rīgā to izdarīja kā ceturto skaņdarbu no sākuma, kad līdz koncerta beigām bija vēl garš un karsts ceļš ejams.
Jā, tas ansamblis bija kā "labi eļļots mehānisms". Sava vieta - ritma izsitējam uz bungām. Diviem vokālistiem, kurus tā īsti negribētos saukt par piedziedātajiem- jo ar panākumiem rullēja savus koncertnumurus. Tad soloģitārists, kurš nebaidījās no gariem solo iespraudumiem vairākos skaņdarbos. Un basģitārists, kurš pamanījās basģitāras solo numuru nodragāt pa vidam. Šķietami mazāk uz skatuves strādāja abi taustiņinstrumentālisti, no kuriem viens pašā koncerta izskaņā izspieda nelielu solo numuru...
Pati Kendija izpaudās pa īstam, kā gan savādāk- ja viss koncerts bija veltīts pašas vārdam Saksofons un dziedāšana, turklāt abas lietas darot vienos un tajos pašos skaņdarbos gandrīz vienlaicīgi, liecina - elpa māksliniecei ir plaši attīstīta. Tātad spēcīga sieviete pie mums atbrauca.
Atbrauca- ne pirmo reizi. Pati no skatuves starp skaņdarbiem stāstīja: Latvijas ārēs šī jau bija nu jau ceturto reizi. Daudzko pastāstīja / angliski. Kāda publikas daļa saprata arīdzan. Varētu jau piekasīties, ka netika nodrošināts tulkojums latviski no svešvalodas. Jā, svešvaloda... arī programmas pieteicēja, mums zināmā Marija Naumova arīdzan vairāk runāja krieviski. mazāk vai gandrīz nemaz latviski. Jo Krievijas šovmeņi rīkoja Latvijā šo džeza pasākumu, kur cita vidū pie mums paviesojās Kendija Dalfere.
Jā - koncerta dominance bija šis karstai fankijs. Kas uzkarsināja prātus ar svilinošiem ritmiem, skaļām skaņu pasāžām, un traku visa ansambļa saspēli. Katrā skaņdarbā arī izimprovizējot līdz pašām augšām uz saksofona, kā arī uz pārējiem mūzikas instrumentiem. Saksofons tai vakarā bija KĀ VELNS.
Skaņa labi savienojās ar gaismas instalācijām. Aizmugurē uz skatuves rullējās ritmiskas kustīgas bildītes, kas visu pastiprināja (skaņu un auru). Kopumā tas viss smagi ieblieza pa visiem maņu orgāniem. Un žilbināja domu centrus vēl laiciņu pēc tam, kad koncerts jau bija izskanējis.
Tā vai citādi, publika mājās neaizgāja vīlusies...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru