Jā, ideāli ir tā- ka cilvēkam it visā ir iespēja izvēlēties...
... bet ne uz citu rēķina.
Mums tagad Latvijai (un pārējai cilvēcei arīdzan) tagad ir izaicinājums: šī c19 pandēmija. Pagājis nedaudz vairāk kā gads, kad tika izgudrota arī vakcīnas pret to. Tās pie mums par brīvu pieejams kopš 2021. gada agra pavasara.
Bet 2021. gada oktobra vidū ar lielu piespiešanos esam novakcinējušies knapi 50% apmērā. Kas tas ir? Tas ir lēns temps, kas nepietiekams cīņā ar šo pandēmiju. Daudziem ir bailes, daudziem ir sazina kāda nevēlēšanās veikt preventīvus pasākumus, lai izvairītos no slimības masīva izplatības. Daudzi grib sajusties “brīvi”/
Kas tad patiesībā ir šī “brīvestība”? Tas ir traucēklis apkārtējiem. Ja kāds grib sajusties “brīvs” un neiet uz vakcinēšanos, tas apdraud citus. ... ja vien nenolien mežā uz kādiem pāris gadiem vai ilgāk...
Saku, brīvestība nav anarhija. Tā ir tāda pati brīvestība, kad- teiksim- man iešaujas prātā kāds “bizdings” un gribas ceļa vidū izrakt bedri. Līdz ar to sākšu traucēt braucējiem un gājējiem uz šī ceļa... Vai čurāt ārā no piektā stāva balkona, nedomājot – ja kādam uz galvas trāpīšu.
Otrkārt, ja pie mums notiek (tpu tpu tpu) 8 balles zemestrīce, tad ir skaidrs – visiem jāņem rokās lāpstas un jānovāc drupas un jādara citi glābšanas pasākumi. Uz laiku ierobežojot kādas savas privātās vēlmes.
Arī šī pandēmija ir daļēji stihiska katastrofa. Pret kuru jācīnās – vakcinējoties, lai “es pats” nekļūtu par šo mikrobu perēkli un pārnēsātāju. Līdzās tam, ka jāpakļaujas citiem ierobežojošiem pasākumiem. Vienvārdsakot, uz kādu laiku jāierobežo savas “brīvestības”. Ja to nedarām, tad mēs savā “brīvestībā” ne tikai pakļaujam lielākam riskam sabiedrību, bet graujam arī savas valsts ekonomiku un sabiedrisko dzīvi.
Pieļauju- daudziem var nepatikt dažādi ierobežojumi, taču neveicot pasākumus- nonāksim pie daudz lielākām bēdām un varbūt pat līdz Valsts galam...
Tā – ja.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru