Trakais un daudzējādi traģiskais liel-notikums – pandēmija – vēsta par ko citu. Ja lūkojamies tālāk par saviem degungaliem.
Tā, iedomāsimies savu personisko ikdienu. Pēc darba maiņas dienā esam noguruši, gribas atpūsties. Bet vēl bišķi agrāk – gribas ieiet dušā un nomazgāties. Jā, NOMAZGĀTIES! Visumā saprotama un nepieciešama procedūra, kas parastam cilvēkam ir ikdiena.
Tagad domājam – neikdienišķi. Planēta ZEME, ja mēs to uzlūkojam kā vienu veselumu- ir dzīva būtne. Ar savām kustībām un sajūtām. Apmēram vecumā – 25 gadi. Viens Zemes “dzīves” gads ir 250 miljoni mums zināmie gadi jeb riņķi ap sauli. Tie 250M gadi- tas ir periods, kad Saule ar visām apkārt esošajām planētām apriņķo ap mūsu galaktikas centru.
Tad nu šajā laikā uz Zemes virsmas parādījušās “netīrīgas baktērijas”, kas savā starpā kaujas, sūc Zemes asinis (naftu), dauzās riņķī pa ķermeni. (tūrisms), draņķojamies (laižam dabā netīrumus un piesārņojumus). Kāda tad ir Zemes atbilde? JĀNOMAZGĀJAS...
Zeme reižu pa reizei grib “nomazgāties”. Un to dara regulāri. Sūtot uxz krastiem taifūnus, veicot reizēm trakas zemestrīces. Un arī šo pandēmiju atsūtot. Arī agrāk bijušas dažādas slimības – mēris, holēra, bakas, pirms gadsimta – t.s. Spāņu gripa.
Pandēmijas iespaidā mūsu dzīve mainās, esam klusāki, vairāk sēžam mājās, laikam mazāk draņķojam dabā. Tas, kas mums ir slimības uzliesmojums, tas Zemei kopumā ir “dušas reize”.
Jādomā, pārciešot pandēmiju- mēs / vismaz daži no “homo sapiens”/ kļūsim klusāki, atteiksimies no dažām neveselīgām rosībām. Jebkurā gadījumā: sabiedrība vairs nebūs tāda pati kā pirms šīs vispasaules c19 uzliesmojuma.
Varbūt tas arī ir Zemes mērķis, mums sūtot šo pandēmiju. Vai mēs to sapratīsim? Un – būs jāsaprot, ja vēlēsimies arī turpmāk dzīvot un attīstīties.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru