svētdiena, 2017. gada 5. novembris

Ja man nav ko teikt... (LV mūzikas feļetons 5.11.2017.)



 Šajā vakarā ir tieši tāda situācija - kad man nav ko teikt... par Latvijas mūziku. Vai tad pie mums viss ir kārtībā? Vai atkal nav nekas te jāglābj.
Laikam jau nav ... jāglābj. Kuri grib, tie rosās. Ja nerosās - tad te ir 2 iemesli: 1) viņam tas nav vajadzīgs vai arī 2)viņš ir pamatīgi apslinkojies.
Kuri ir uz lielākām vai mazākām skatuvēm, tie savu (vismaz kaut ko no sava) ir panākuši.
Kopumā man šķiet, LV pop- un rokmūzikā "pa lielam" ir kārtībā.
Viss - un arī notis - sākas vien cilvēku galvās. Ja kādiem no malas liekas, ka viss ir "jāglābj", tad viņiem pašiem ir galvās ir kaut kas jāglābj. Pirmām kārtām - no sava mazvērtības kompleksa. No sava provinciālisma. No savas pārmērīgi "uz iekšām" uzspiestās latvietības (ar to saprotot mentalitāti, ne nacionalitāti)...


Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru