Šo rindu autors daudzreiz saskarās ar lietu, kad cits dziedātājs vai grupa mēģina iedzīvināt kādum senu un pat aizvēsturisku hitu.
Un tad:
- vecā dziesma jaunās skaņās vienmēr tiek salīdzināta ar orģinālo un seno skanējumu;
- tamdēļ jaunais skaņu iedzīvinājums vienmēr liekas sliktāks/ bālāks/ pliekanāks;
- un "tas viss jau kaut kur ir dzirdēts";
- lai seno dziesmu spētu jaunās skaņās tā- lai būtu tā pavisam jauna dziesma - tad ir jāieliek divkāršs un vēl lielāks darbs, kas aizēnotu seno auru...
- bet tas savukārt atkal ir grūti, ai cik grūti, šeit pievienotā vērtība nāk lēni un pavisam lēni;
- daudz vairāk spēka ir jāieliek nekā "vienkārši" radot jaunu mūziku...
Otrkārt:
- pārliekot savās skaņās iepriekš dzirdētu mūziku - pats pazaudē daudzejādi no oriģinalitātes;
- skatītāju domas daudzejādi aizvirzi no Savas Personības, skatītājiem gribot negribot nākas filtrēt domns ne tai "Tavā" virzienā;
- "Tevi" neuztver kā radošu personību, bet gan kā "tikai" kā izpildītāju.
Treškārt:
- spēlējot citu (ne "Tev" sacerētu) mūziku, "Tu" pats sevi piezemē;
- jo spēlējot/ dziedot "kaverus", tu nekomandē modi, bet gan atkārto - ko cits jau ko ir paveicis. Un tas ir tā "sāls": esi ar savu mūziku- un savā mākslā būsi pirmais!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru