Īstā vēsture sākas no 50 gadiem (mūzikas feļetons 12.1.2018.)

Virsrakstā izsacīto domu pirms laiciņa pateica viens vēsturnieks tepat Latvijā. Bet šo rindu autors aizdomājās - ko tad mēs no šodienas mūzikas atcerēsimies pēc 50 gadiem. Laiks ir milzīgs, ja ņemam vērā: IT tehnoloģiju laikmetā populārākie skaņdarbi topu priekšgalos mainās vairs ne pa nedēļām, ne pa dienām, bet pat pa stundām.

Pārskatot šodienas "čārtu" priekšgalus/ pat jauncīgi iedomāties- ko tad no šodienas "dienas/stundas" varoņiem atcerēsies pēc nieka pusgada. Nemaz jau nerunājot par gadu/ trīs-gadi/ piec-gadi/10-gadi/ yehh...

Laikam jau laiks savā KARALISKAJĀ būtībā - ir tas vislabākais tiesnesis, kas šāsdienas "15 minūšu" varoņus atsijās no mūžības...

Jāsaspringst, un pašam jāaceras - kas tad man atmiņā (kad jau biju šajā saulē un pat šo to sāku klausīties no mūzikas skaņām) ir no 1968. gada?

Jā: -Raimonds Pauls ar "Dziesmu nenosalst", "Mežrozīte"... Jāņem vērā arī tas, ka tais gados es ar pārējo sabiedrību caur "dzelzs priekškaru" biju atslēgts no rietumu rokmūzikas pasaules.

Ak jā, Alla Pugačova tad atzīmējās ar pirmo grāvēju "Arlekino".

Daudz vēlāk uzzināju, ka tai (+/- daži gadi) Saules RIņķī uzsāka daudzas tagad populāras un slavenas rokgrupas. Pirms īstais rokmūzikas uzrāviens pasaulē tad bij', par ko gan nācās uzzināt daudz vēlāk caur padomijas ideoloģiskās sienas caurumiem.

Hmmm...