Šodien runājam krietni gaisīgākās sfērās.
Jau zinām, ka mēs (katrs bez izņēmuma) ierodamies no Kosmosa šajā pasaulē uz "kārtējo darbadienu" Zemes virsū un pēc īsāka vai garāka brīža dodamies tur atpakaļ. Katrs mēs te esam ar savu misiju, katram no mums ir pa savam šī pasaule jādara labāka.
Katram no mums ir savas spējas, kas izceļas "virs vidējā". Katrs savā ziņā ir ģēnijs, lai gan ne katrs to sevī pamana...
Un - dažiem no mums ir paaugstinātas spējas uztvert Kosmosa vibrācijas un spēj tās pārvērst mūsu ausīm sadzirdamās skaņās. Tā ir mūzika.
Jāsaka, mums te pasaulē /daudzi domās pretējo/ nekas nepieder, mēs tās miljoniem lietas un nemateriālās bagātības tikai lietojam. Savas "Zemes darbadienas" ietvaros. Uz Turieni atpakaļ mēs neko materiālu (ieskatot pat savu ķermeni) paņemt līdzi nevaram. Nemateriālās lietas - gan. Domas, sajūtas, mūzika un mākslas domas ir tajā "filmā"- kuru izritināsim Likteņtēva (Dieva) priekšā jau pēc Zemes gaitu beigšanas.
Tātad - mūzika ir Kosmosa vibrāciju adaptācija mums dzirdamajā formātā. Tamdēļ jāsaka arī- tā nevienam nepieder, tā ir visas cilvēces ieguvums. Ko katram uz Zemes iespēja lietot - klausīties, bet dažiem to arī radīt.
Un nav spēkā tās mantiskās attiecības, ko te cenšas iegalvot- kad nu kādam "tā pieder", un ar ko daži cenšas pat naudu nokāst. Nauda- tā ir tikai atlīdzība par padarīto darbi: par konkrētu koncerti vai albumu. Bet ne absolūtā versijā.
Šodien mēs vēl dzīvojam visai primitīvā sabiedrībā, kur izpratne par nemateriālām vērtībām nav nobriedusi. Viss ir nākotnes rokās...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru