Kaut kas neklemmē...
Publiski izskanējušie vārdi nesaiet vienā līnijā ar darbiem. Gan visur citur, gan arī tai pašā mūzikā. Teiksim...
- publiski tādi mūzikai drusku vairāk pietuvināti cilvēki runā tik "par labu mūziku", taču reti kurš konkretizē: tieši kāda konkrēta mūzika ir "laba" konkrēti viņam pašam...
- visi noliedz, tomēr paslepeni skatās un seko līdzi "Eirovīzijai";
- daudzi izliekas, ka nu tāda Samanta Tīna neeksistē, visa mūzika centrējas ap INOKENTIJU MĀRPLU. Bet realitātē pa klusām un pa laikam domās ir "kā tad dziedātājai tur Roterdamā klāsies"?
- daudzi izliekas, ka neeksistē tāds Radio 2 ar pieglaimīgo latviešu mūziku, tomēr relaksējoties vienatnē itin bieži ir šajos konkrētos radio viļņos.
- publiskā vidē vien tik runājas par kārtējiem "underground" saniegumiem, taču pa klusām uzmet acis Lielbritānijas un "Billboard" dziesmu augšējiem topiem.
Utt.
JO- tādi īstie "underground" karsēji pie mums Latvijā ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi/ nu labi - līdz 100tam. Lietai ir arī otra puse, īstiem mūzikas pārzinātājiem tomēr ir jāpaseko arī "topu" vieglākajam galam. Vai arī: popmūzikas zintniekiem par ļaunu nenāktu zināt vismaz dažus sasniegumus tālākos mūzikas lauciņos. Vispārējai erudīcijai. Vismaz ši rindu autoram erudīti cilvēki ir simpātiski.
Vai ne?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru