Atkal par publikas lietām...
Teju 30 gadus vēroju vēl kādu parādību, kas iemitinājusies mūsu cilvēkos.
Labi atceros tos laikus, kad rietumu mūzikas informācijas druskas un arī pašus rokmūzikas ierakstus varēja sadabūt tikai nelegāli.
Viss kardināli mainījās līdz ar PSRS nobrukšanu. Tad nu mūzikas skaņas un tā pati informācija piejama visur un vienmēr.
Kas tad notiek? Izrādās "viss mums ir piesātināts", un iestājas pretējais efekts- nevienu vairs nekas neinteresē. Varbūt pārspīlēju, bet tendence ir šāda. Visiem pie "kājas", ja kādi jauni LV rokcensoņi uzcērt albumu. Visiem "pie kājas", ja ir mums "Roka Nemieri" vai Lingas klipu televīzija. "Visiem pie kājas", ja "Muzikālās Bankas" šajā laidienā uzvar kaut kāds Busulis.
Vispār visiem pie kājas viss ir...
Tā jau ir aksioma- ja kaut kas ir pietiekami un vienmēr pieejams, tad tas pārstāj raisīt interesi. Tas jau pārvēršas par kaut kādu "fonu". Par skanošu mūziku kaut kādā "Maksimā".
Ko te lai dara kādi- kuriem nav vēl pārgājusi vēlme DARĪT? DARĪT. Jo - vienīgā rīcība ir rīcība, viss pārējais ir atrunas (feisbuka dziļumos izlasīts teiciens). Un priecāties par to, ja izdodas ietekmēt pasauli.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru