Atkal viens jautājums...
Pa "lielam" teikšu - tādas Latvijā patreiz NAV! Kāpēc tāda doma? Manā izpratnē - mūzikas industrija ir tad, ja tajā strādā visai daudz profesionāļu. Latvijā patreiz par profesionāļiem var uzskatīt tikai "MicRec" darbiniekus, citas mūzikas izdevniecības ("Mapls", "Balss", "Lauska"...) ja ne pagaisušas pavisam, tad savu darbību samazinājušas tuvu nulles līmenim.
Arī Ainars Mielavs pandēmijas pēc nesen aizklapēja "Upes" mūzikas veikalu. Atlicies "Randoms" veikals.
Industrija nav, bet ir daudz muzicēt griboši cilvēki. Albumi tiek izdoti visai lielā skaitā. Tomēr lielā daļā gadījumos- diski ir nelielā tirāžā, gatavoti par saviem līdzekļiem. Bez domas ar disku komerciāli nopelnīt, ar domu- sevi apliecināt, atskaitīties Kosmosam. Un arīdzan viens ķeksītis ir mūzikas disku atskaitēs.
Notiek arī pasākumi... Pandēmijas pēc- ļoti nelielā skaitā, pirms pandēmijas arī mērenā režīmā. Nez kad koncertdzīve atdzims pirms pandēmijas līmenī? Šķiet- pēc ļoti ilga laika, varbūt 2023-2024tajos gados.
Mūzikas publicistikā ir daži darbojošies uzvārdi. Bet, garos tekstus šodien neviens nelasa, rakstiem lielas nozīmes nav. Kādam izteiktam mūzikas fanam, kurš grib izpausties pa īstam - labprāt ieteiktu izvēli: publicistika komplektā ar nabadzību vai meklēt kādu citu ar mūziku nesaistītu darbu. Kur sevi var kautcik materiāli nodrošināt (runā, ka zivju cehos trūkst darbarokas),
Par mūzikas pazīmēm iecina arī "Ierakstu Gada Balva", kura arī šogad notiks ...martā. Esot iesniegts uz to rekordlieks ierakstu klāsts, no kura uz šo brīdi atlasītas jau nominācijas. Bet tas ir viens pasākums, kuram "sekas" vēl būs...
Nav mums tā mūzikas industrija, vai varbūt domājat citādi?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru